Tiem, kas domā, ka ir ārpus šīm 2 grupām:
Ne ar loģiku un prātu, bet ar sirdi jāsaprot, pie kuras no šīm 2 grupām cilvēkam jābūt, kādu valsts attīstības virzienu jāatbalsta. Tad valsts sāks dzīvot pēc tās grupas likumiem, kuru atbalsta (ar sirdi!) tauta. Un tad otrai grupai vajadzēs pakļauties. 2020. gada sākumā kļuva skaidrs, ka valsts dzīvo pēc kreisi liberālās grupas likumiem (pirmā grupa). Konservatīvās (otrā grupa) virziens ir pakļauts liberālas grupas valsts dzīves noteikumiem bez iespējas, ko mainīt.
Vai tā var turpināties vēl, piemēram, 30 gadus? Objektīvu iemeslu dēļ, nē. Bet vēl dažus gadus – jā, ja tauta piekrīt. Kāpēc?
Pirmā grupa, ieviešot totālu kontroli un saņemot finansējumu no ārpuses (arvien lielāki valsts parādi) var eksistēt autonomi, iznīcinot tos, kas ir ārpus šīs grupas. Tas ir ceļš „uz nekurieni”, tāpēc arī nav ilgtspējīgs (10). Kad valsts paliks pavisam tukša (ekonomiski un demogrāfiski), varēs ievest citus cilvēkus. Tā jau bija pēc Otrā pasaules kara. Tad, lai saglabātu vadību esošajiem (no „pareizām familijām”) būs nepieciešams padalīties varā ar tiem, kas pārstāvēs jaunievestos cilvēkus (nomainīt „kažociņus”). To 20. gadsimtā Latvijā mēs redzējām vismaz 5 - 6 reizes. Kā vietējā vara maina ārējo saimnieku. Daži aiziet ar veco vadību. Bet tik daži... Lielākoties notiek tikai dažādas rotācijas. Bet tie, kas aizgāja, var pēc laika atgriezties, jo viņi ir „savējie”, „pareizie” (17), (19) .
Tagad pie varas esošie saprot, ka zaudē situāciju (1) , (11), un dara visu, lai saglabātu varu. Šī mērķa dēļ tiek darīts daudz kas, bet nesaprot, ka viņi to dara tikai SEV par labu (jo tā ir šīs grupas pamatbūtība, savādāk viņi neprot domāt) (7), (14), (16), (20) , tā turpinot graut valsts pamatus – ekonomiku (10) un demogrāfiju (bez tautas valsts pārvēršas par teritoriju) (6). Tātad uzlabojums viņiem pašiem ir arī tagad, bet valstī arvien mazāk paliek cilvēku, patēriņa, tātad objektīvi - perspektīvā būs kardinālas izmaiņas. Un, kā no tā izvairīties, esošie pie varas nezina (objektīvi – savas domāšanas tipa ietvaros, sk. tabulu). Tātad tuvākā perspektīvā vai nu viss turpinās, kā ir, līdz neatnāk „cita tauta” ar savu koncepciju, un esošie pie varas pāries uz to (ko jau darīja daudzas reizes) (6), (7), (17), (18) , jeb tauta dos iespēju stratēģiski (un konceptuāli) vadīt valsti otrās grupas pārstāvjiem (pirmā grupa pildīs administratīvās funkcijas, jo tai ir kompetences). Pirmajai grupai objektīvi nav kompetences attīstīt, celt valsti (6), (7), (8), (9), (11), (14), (15), (16), (18) bet konkrētu/tekošu uzdevumu pildīšanai prasmes ir pietiekošas. Tik tā esošā valsts bez kultūras izmaiņām („citi cilvēki” – būs arī „cita kultūra”) izmaiņām varēs eksistēt vēl 30 un vairāk gadus.
Vai tā var turpināties vēl, piemēram, 30 gadus? Objektīvu iemeslu dēļ, nē. Bet vēl dažus gadus – jā, ja tauta piekrīt. Kāpēc?
Pirmā grupa, ieviešot totālu kontroli un saņemot finansējumu no ārpuses (arvien lielāki valsts parādi) var eksistēt autonomi, iznīcinot tos, kas ir ārpus šīs grupas. Tas ir ceļš „uz nekurieni”, tāpēc arī nav ilgtspējīgs (10). Kad valsts paliks pavisam tukša (ekonomiski un demogrāfiski), varēs ievest citus cilvēkus. Tā jau bija pēc Otrā pasaules kara. Tad, lai saglabātu vadību esošajiem (no „pareizām familijām”) būs nepieciešams padalīties varā ar tiem, kas pārstāvēs jaunievestos cilvēkus (nomainīt „kažociņus”). To 20. gadsimtā Latvijā mēs redzējām vismaz 5 - 6 reizes. Kā vietējā vara maina ārējo saimnieku. Daži aiziet ar veco vadību. Bet tik daži... Lielākoties notiek tikai dažādas rotācijas. Bet tie, kas aizgāja, var pēc laika atgriezties, jo viņi ir „savējie”, „pareizie” (17), (19) .
Tagad pie varas esošie saprot, ka zaudē situāciju (1) , (11), un dara visu, lai saglabātu varu. Šī mērķa dēļ tiek darīts daudz kas, bet nesaprot, ka viņi to dara tikai SEV par labu (jo tā ir šīs grupas pamatbūtība, savādāk viņi neprot domāt) (7), (14), (16), (20) , tā turpinot graut valsts pamatus – ekonomiku (10) un demogrāfiju (bez tautas valsts pārvēršas par teritoriju) (6). Tātad uzlabojums viņiem pašiem ir arī tagad, bet valstī arvien mazāk paliek cilvēku, patēriņa, tātad objektīvi - perspektīvā būs kardinālas izmaiņas. Un, kā no tā izvairīties, esošie pie varas nezina (objektīvi – savas domāšanas tipa ietvaros, sk. tabulu). Tātad tuvākā perspektīvā vai nu viss turpinās, kā ir, līdz neatnāk „cita tauta” ar savu koncepciju, un esošie pie varas pāries uz to (ko jau darīja daudzas reizes) (6), (7), (17), (18) , jeb tauta dos iespēju stratēģiski (un konceptuāli) vadīt valsti otrās grupas pārstāvjiem (pirmā grupa pildīs administratīvās funkcijas, jo tai ir kompetences). Pirmajai grupai objektīvi nav kompetences attīstīt, celt valsti (6), (7), (8), (9), (11), (14), (15), (16), (18) bet konkrētu/tekošu uzdevumu pildīšanai prasmes ir pietiekošas. Tik tā esošā valsts bez kultūras izmaiņām („citi cilvēki” – būs arī „cita kultūra”) izmaiņām varēs eksistēt vēl 30 un vairāk gadus.
