Dialogs starp šīm 2 grupām.
Kaut tagad tā nav, bet šo grupu pārstāvju teiktais liecina, ka uzskati abām pusēm sakrīt sekojošos jautājumos (gada laikā par to nebija domstarpību):
- Iespēju Latvijai sasniegt vidējos ES ekonomiskos rādītājus – jā , to var!
- Ka tagad primārais ir VALSTS mērķu noteikšana. Jo valsts dzīvo bez mērķa. Ir atsevišķu grupu mērķi.
- Svarīgi ir arī tas, kas būs izvirzīts par šo mērķi.
- Ka neatrisinātie ekonomiskie jautājumi pārvēršas politiskos jautājumos. Ja arī šajā etapā nav risinājumu (jeb risinājums atlikts uz vēlāku laiku), tas noved pie tā, ka jautājums kļūst sociāls (5).
- MUN likvidācija (22), tikai vadībai tas ir mehāniski, bet uzņēmējiem – sistēmiski (ņemot vērā visus momentus).(12.1) Uzņēmēji kategoriski pret mehānisko pieeju (tad MUN likvidēt nedrīkst).
- Ka Latvijā nabadzība ir daudz lielāka nekā vidēji ES, ļoti liela sabiedrības nevienlīdzība (bagātie arvien kļūst bagātāki, un nabagi grimst nabadzībā).
- Ka nabadzība un nevienlīdzība ir dažādas lietas, bieži vien nesaistītas. Un ka cīņai pret vienu vai otru nepieciešami dažādi rīki. Un tikai nodokļu politika situāciju vienā vai otrā jomā nemainīs. Nodokļi ir tikai viens no iespējamiem instrumentiem, bet noteikti ne vienīgais.
- Noteikti, runājot par nabadzību, vajag atdalīt strādājošos nabagus no nestrādājošiem (pensionāri, invalīdi, bērni, bezdarbnieki). Tās ir dažādas problēmas, un jaukt kopā tās nevajag. (13.1)
- Ceļot neapliekamo minimumu, - no ēnu ekonomikas var izvilkt strādājošos. (12.2)
- Kopumā jautājums par Latvijas tautsaimniecību ir komplekss (kā tad valdība, to sakot, plāno tikt galā ar mehānisko pieeju?) un pretrunīgs. (12.1)
- Ka iepriekš publiskas diskusijas par Latvijas attīstības mērķiem nebija un 2019. gada decembri var uzskatīt par šādas diskusijas sākumu. (12), (13)
