(16) Liberālisms un konservatīvisms.
Melnraksts
Vel viena pretruna kāpēc uzņēmējam iet uz biržu ir šoks. Bet valsts ierēdņiem piedāvāt to uzņēmējiem- norma. Un viens otru nesaprot.
Tagad pie varas ir cilvēki ar liberālo valsts attīstības/nākotnes koncepciju . Uzņēmējs pārsvarā ir konservators. Ar savam vērtībām. Darbs , ģimene, atbildība par savu rīcību. Liberāla koncepcija pieļauj ka ģimene nav vērtība, darbs nav vērtība, atbildība nav vērtība. Neejot dziļāk, bet tik nosaucot kaut vai šīs nesaskaņas. Konservators uzskata ka viņam smagi jāatrāda kaut vai līdz savai pēdējai dienai , atpūta ir vērtīgāka tik ja iepriekš esi labi pastrādājis un domāta lai uzkrāt enerģiju un emocijas jaunam darbam. Ģimenes jautājumu neskarsim, pārāk sensitīvs, tik minēsim ka ģimene konservatīvam cilvēkam var būt pat virs “es” un “darbs” (prasme sadalīt sevi starp ģimeni (plašā nozīmē, kur var būt arī draugi) un darbu tiek uzskatīts par pozitīvu, aizmirstot sevi , jeb dodot sev to, kas paliek pēc pirmiem 2 elementiem. Un pāri tam stāv atbildība. Par darbu, par ģimeni. Konservators iekša nes atbildību ne tik par paša darbu , ne tik par saviem darbiniekiem, bet arī par savu darbinieku ģimenēm (pārcelšana savas atbildības par savu ģimeni arī par ģimenēm to cilvēku kas atkarīgs no tava darba).
Liberālisms (brīvība) ir brīvība arī no atbildības, tajā skaitā par ģimeni un par savu darbu un tā rezultātiem. Pajautājiet valsts ierēdņi par atbildību par plāniem kuri bija realizēti pēdējos 20 gados un noveda Latviju pie izmiršanas. Visā pasaulē tendence iedzīvotāju skaita pieaugumam, valsts ierēdņu rīcības dēļ – Latvijā lauzta šī tendence – valsts izmirst, pēc ANO vērtējuma - neatgriezeniski.. Nauda kura dota ierēdņiem situācijas uzlabošanai iztērēta – rezultāts nulle jeb radītāji pasliktinājās. Uzņēmējs izputētu ja tā strādātu (11). Dabīgais uzņēmēja konservatīvisms neļauj ne pašam izgāzt mērķa sasniegšanu, un arī no sava padotā paprasīs atbildēt par rezultātu
Tāpēc valsts ierēdņiem (ar savu rīcību izputinot uzņēmēju) ir viegli pateikt ka uzņēmējam jāiet biržā . Tātad nestrādāt, sēdēt mājās un saņemt resursu, kura pietiek tikai pašam. Ģimene risina savas vajadzības pati. Viņš ir brīvs (liberāls) no atbildības par ģimeni... Tāpēc Latvija pasaulē ir starp valstīm kur vis lielākas pašnāvību skaits. Jo Latvijas, kā etnokultūras vienība, ir “reģionālā”, saistīta ar lauksaimniecību . No tās nāk iedzīvotāju psiholoģija. Jebkurš zemnieks ir iekšēji uzņēmējs. Pretēji pilsētas iedzīvotājam kuram darbs ir ofisā vai industriālā ražošanā, kas neveido uzņēmējam, saimniekam, īpašniekam raksturīgu domāšanas tipu. Pat nonākot pilsētas vidē, strādājot algotu darbu latvietim ir raksturīga saimnieciskā pieeja saviem pienākumiem . Bet tas ir konservatīvisms. Protams Latvijā, it īpaši pilsētās, strādājot algotu darbu, cilvēkam nenotiek zaudēšana savu etnokulturālo vērtību un pārņemšana citu kultūru vērtību. Tūkstošiem konservatīvi domājošo cilvēku tiek liberālās koncepcijas vidē. Plus liberālā valsts sistēma prasa mazināt konservatīvismu kā tādu, tajā skaita tā avotu - reģionālo dzīves veidu, mazo un vidējo uzņēmēj darbību (kas veido lielu masu saimnieciski domājošo cilvēku) . Līdzīga situācija bija kad konservatīva domāšana , “vecās” vērtības traucēja atnākšanai citas konceptuālās varas - komunismam. Un tad arī lauku reģioni bija tie, kas nepieņēma šo, un jaunā vara bija spiesta iznīcināt laukus atbrīvojot tos no iedzīvotājiem dažādos veidos. Pirmkārt no tiem, kas jutās kā saimnieki (kolektivizācija). Viens no mazāk sāpīgiem veidiem – piespiežot pārvākties pilsētās, kur pārvēršot par rūpnīcu strādniekiem un ierēdņiem, atraujot no saknēm, varēja lielai daļai injicēt jaunu dzīves koncepciju. Uzbrukums reģioniem, lauku iedzīvotāju skaita samazināšana vairāk nekā tas nepieciešams (atstājot laukus, ciematus, mazpilsētas tukšus) ir pazīme ka valdībā valda cita koncepcija , kuras izdzīvošanai nepieciešams iznīcināt cilvēku dabīgo konservatīvismu, pieturēšanos pie klasiskām vērtībām..
Vel viena pretruna kāpēc uzņēmējam iet uz biržu ir šoks. Bet valsts ierēdņiem piedāvāt to uzņēmējiem- norma. Un viens otru nesaprot.
Tagad pie varas ir cilvēki ar liberālo valsts attīstības/nākotnes koncepciju . Uzņēmējs pārsvarā ir konservators. Ar savam vērtībām. Darbs , ģimene, atbildība par savu rīcību. Liberāla koncepcija pieļauj ka ģimene nav vērtība, darbs nav vērtība, atbildība nav vērtība. Neejot dziļāk, bet tik nosaucot kaut vai šīs nesaskaņas. Konservators uzskata ka viņam smagi jāatrāda kaut vai līdz savai pēdējai dienai , atpūta ir vērtīgāka tik ja iepriekš esi labi pastrādājis un domāta lai uzkrāt enerģiju un emocijas jaunam darbam. Ģimenes jautājumu neskarsim, pārāk sensitīvs, tik minēsim ka ģimene konservatīvam cilvēkam var būt pat virs “es” un “darbs” (prasme sadalīt sevi starp ģimeni (plašā nozīmē, kur var būt arī draugi) un darbu tiek uzskatīts par pozitīvu, aizmirstot sevi , jeb dodot sev to, kas paliek pēc pirmiem 2 elementiem. Un pāri tam stāv atbildība. Par darbu, par ģimeni. Konservators iekša nes atbildību ne tik par paša darbu , ne tik par saviem darbiniekiem, bet arī par savu darbinieku ģimenēm (pārcelšana savas atbildības par savu ģimeni arī par ģimenēm to cilvēku kas atkarīgs no tava darba).
Liberālisms (brīvība) ir brīvība arī no atbildības, tajā skaitā par ģimeni un par savu darbu un tā rezultātiem. Pajautājiet valsts ierēdņi par atbildību par plāniem kuri bija realizēti pēdējos 20 gados un noveda Latviju pie izmiršanas. Visā pasaulē tendence iedzīvotāju skaita pieaugumam, valsts ierēdņu rīcības dēļ – Latvijā lauzta šī tendence – valsts izmirst, pēc ANO vērtējuma - neatgriezeniski.. Nauda kura dota ierēdņiem situācijas uzlabošanai iztērēta – rezultāts nulle jeb radītāji pasliktinājās. Uzņēmējs izputētu ja tā strādātu (11). Dabīgais uzņēmēja konservatīvisms neļauj ne pašam izgāzt mērķa sasniegšanu, un arī no sava padotā paprasīs atbildēt par rezultātu
Tāpēc valsts ierēdņiem (ar savu rīcību izputinot uzņēmēju) ir viegli pateikt ka uzņēmējam jāiet biržā . Tātad nestrādāt, sēdēt mājās un saņemt resursu, kura pietiek tikai pašam. Ģimene risina savas vajadzības pati. Viņš ir brīvs (liberāls) no atbildības par ģimeni... Tāpēc Latvija pasaulē ir starp valstīm kur vis lielākas pašnāvību skaits. Jo Latvijas, kā etnokultūras vienība, ir “reģionālā”, saistīta ar lauksaimniecību . No tās nāk iedzīvotāju psiholoģija. Jebkurš zemnieks ir iekšēji uzņēmējs. Pretēji pilsētas iedzīvotājam kuram darbs ir ofisā vai industriālā ražošanā, kas neveido uzņēmējam, saimniekam, īpašniekam raksturīgu domāšanas tipu. Pat nonākot pilsētas vidē, strādājot algotu darbu latvietim ir raksturīga saimnieciskā pieeja saviem pienākumiem . Bet tas ir konservatīvisms. Protams Latvijā, it īpaši pilsētās, strādājot algotu darbu, cilvēkam nenotiek zaudēšana savu etnokulturālo vērtību un pārņemšana citu kultūru vērtību. Tūkstošiem konservatīvi domājošo cilvēku tiek liberālās koncepcijas vidē. Plus liberālā valsts sistēma prasa mazināt konservatīvismu kā tādu, tajā skaita tā avotu - reģionālo dzīves veidu, mazo un vidējo uzņēmēj darbību (kas veido lielu masu saimnieciski domājošo cilvēku) . Līdzīga situācija bija kad konservatīva domāšana , “vecās” vērtības traucēja atnākšanai citas konceptuālās varas - komunismam. Un tad arī lauku reģioni bija tie, kas nepieņēma šo, un jaunā vara bija spiesta iznīcināt laukus atbrīvojot tos no iedzīvotājiem dažādos veidos. Pirmkārt no tiem, kas jutās kā saimnieki (kolektivizācija). Viens no mazāk sāpīgiem veidiem – piespiežot pārvākties pilsētās, kur pārvēršot par rūpnīcu strādniekiem un ierēdņiem, atraujot no saknēm, varēja lielai daļai injicēt jaunu dzīves koncepciju. Uzbrukums reģioniem, lauku iedzīvotāju skaita samazināšana vairāk nekā tas nepieciešams (atstājot laukus, ciematus, mazpilsētas tukšus) ir pazīme ka valdībā valda cita koncepcija , kuras izdzīvošanai nepieciešams iznīcināt cilvēku dabīgo konservatīvismu, pieturēšanos pie klasiskām vērtībām..
