(21) Pelēkā ekonomikas zona.
Melnraksts
Te pirmkārt iekrīt tie, kas nevar maksāt esošos nodokļus zemas rentabilitātes dēļ. Tam ir 2 iemesli. Pirmais iemesls : Darbs sarežģīts , ne prestižs, prasa specifisku apmācību – ja to visu ielikt tāme un caur nodokļiem – nebūs kas šo pakalpojumu pēc tādas cenas ņems . Piemērs – auto remonts. Ir darbi kurus nav rentabli veikt caur nodokļiem (12.2). Bet kaimiņš tev to izdara par tiešo samaksu. Otrais iemesls – daļai iedzīvotāju zema pirkts spēja. Bet patēriņš ir. Tad tiek piedāvāta lētāka prece , bez nodokļu samaksas. Šeit Latvijas klasika: cigaretes, spirts... veikalā tas ir , bet ir daļa sabiedrības kas vēlās to lietot, bet pa zemāku cenu (12.3). Šo abu tipu pelēko ekonomiku var izkauts ar zemākiem nodokļiem un akcīzēm. Līdz tam, ka valsts gūs papildus ienākumus no tā , ka jau ne uz valsti , bet no valsts sāksies plūsma “pelēkās preces”. Spilgts piemērs tādas valsts rīcības - alkohola akcīzes Eiropā. Somiem izdevīgāk iepirkt alkoholu Igaunijā, Igauņiem Latvijā. Latvijas iedzīvotāji braucot no Baltkrievijas pērk alkoholu tur... Iedomājamies soma acīs ka izskatās alkohola cenas Baltkrievijā? Tas viss ir valdību lēmumi saistībā ar nodokļiem un akcīzēm, un ka tas ietekmē pelēko ekonomiku. Vai ir iespējams apturēt šīs pelēko preču plūsmas? Nē. Tā būs . Viena vai otrā virzienā. Policija , muita, robežsardze var tik turēt šo kaut kādās robežās, neļaut plaši iziet uz ielām.
Vai var likvidēt pirmā tipa pelēko ekonomiku pavisam? Piemēram atceļot nodokļus vispār. Pat ja algas nodokļi būs nulle, likumdošana prasa slēgt līgumus, formēt darba attiecības. Piemēram vienreizējais darbs (uzrakt dārzu). Diez vai ir vērts tērēt policijas un VID resursus ja šādi darījumi notiek vienreizēji, nelielā apjoma . To saprot visa pasaulē un līdz pilnai likvidācijai ar šādu pelēko ekonomiku necīnās. Un nesola ka likvidēs pelēko ekonomiku gada laikā. Jo ne darba attiecības nav rentabli formēt (neviens nestrīdas ka vajag) , un arī pakāpēju ķeršana nav rentabla.
Ir vel trešā grupa preču un pakalpojumu kuri ir pelēkā tirgū. Var būt un ar rentabilitāti tur labi. Un cena pieņemama jebkuram ar visiem nodokļiem (ja tie būtu). Un uzņēmēji gatavi reģistrēties un maksāt VISUS nodokļus. Bet problēma tajā, ka sabiedrība pati nav gatava paņemt nodokļus no šiem uzņēmējiem. Tāpēc viņi nevar reģistrēties un maksāt nodokļus paliekot pelēkā ekonomikā ne savas gribas dēļ. Narkotiku, ieroču, cilvēku tirdzniecība, prostitūcija, zagtas mantas – saraksts garš. Un šie pakalpojumi ir pieejami pat valstīs ar vis represīvākām sistēmām. PSRS kur pat pieprasījuma nebija (oficiāli piemēram seksa nebija kā tāda) – Rīgas centrā bija nopērkama un mīlestība un narkotikas arī tad. Liberāla sabiedrība melo sakot ka ka šīs pelēkās ekonomikas mums nav. Tātad Latvijas bankas konferencē (13) valdība pasakot ka gada -divu laikā likvidēs pelēko ekonomiku, runāja par šī visa legalizēšanu Latvijā? Nu ja jau plānots nodokļus no tā vākt? (13.2)Ekonomisti zināja par ko runāja, jeb tās bija mehāniskas frāzes, nezinot sistēmu , kā strādā pelēkā ekonomika? (13.2) Nekas jau nav slikts – ir valstis kur no šī saraksta pakalpojumi un preces ir nopērkamas un par to tiek maksāti nodokļi tajā valstī. Prezentācija bija par to? Jo ka savādāk var likvidēt pelēko ekonomiku, un ne fiziski, bet rēķinot ka no tās būs savākti papildus nodokļi. Paredzēta narkotiku legalizācija? Un visu narkotiku, jo ja atļaut tikai vieglās – smagās automātiski izveidos pelēko tirgu. Sabiedrība gatava dzīvot valstī bez pelēkās ekonomikas?
Lai izspiest no pelēka tirgus pašus izturīgākos uzņēmējus būs nepieciešamas masveida (te tieši vārds “masveida” ir galvenais) represīvās darbības. Kas pats ir dārgs process. Jo valstīs kuras mēģina tā cīnīties ar kādu no parādībām pelēkā ekonomika (ne visām – visu NEKAD neizdevās nekam likvidēt) - piemēram narkotiku nospiešanai izmanto pat armiju, helikopterus, zemūdenes, tankus. Pat Latvijas armijai tad aprīkojums un tehnika būs vājāki nekā tad nepieciešami VID . Un tas viss no budžeta. 2 armijas uzturēt? Ja tas būs veiksmīgs, tomēr būs likvidēta jebkura pelēkā ekonomika - izraisīs cilvēku izbraukšanu no valsts.
Un te slēpjas vēl viens iemesls kāpēc visās valstīs ir pieļaujama (noteiktās robežās) pelēkā ekonomika. Tas ne tik dod iespēju eksistēt tiem, kam rentabilitāte zemāka par nodokļu slogu (kas ļauj turēt nodokļus nedaudz lielākus, var būt dažam nozarēm pat pārmērīgu) , bet arī nodrošina ienākums kaut kādai daļai iedzīvotāju. Un tas ir patēriņš! “Pelēkā nauda” lielākā masā ienāk baltajā tirgū caur veikaliem, pakalpojumiem, komunāliem. Ir valstis kuras nekautrējās pelēko ekonomiku pieskaitīt pie IKP. Labi saprotot ka tas ir papildus patēriņš (kas dos patēriņu “baltajiem” uzņēmumiem). Ar to maksimalizejot iespējamo efektu ekonomikai no nodokļu politikas, NEnolaižot nodokļus līdz līmenim kad jebkurš bizness ir plusā. Tīrais pragmatisms! Iznīcinot mazrentablos ar nodokļiem – zaudējam ienākumus kopumā, bet iznīcinot ar fiziskām represijām – zaudējam patēriņu. Vel variants – cilvēki neizbrauks, bet stāsies biržā. Atkal summārais efekts no pelēkās ekonomikas likvidācijas veidojās negatīvs. Jebkurai darba vietai (arī autoservisa kurš nemaksā nodokļus, jeb kas uzrok dārzu kaimiņiem) -IR vērtība ekonomikai! TO SAPROT EKONOMIKS SKOLA (15), UN NEKAS NAV ZINĀMS POLITEKONOMISTIEM (16). Valdībai jāprot turēt bilanci - maksimalizējot ekonomikas izaugsmi. Bet to līdz 1990 gadam nemācīja, tur mācīja cīnīties ar visu kas ir ārpus valsts kontrolējamās ekonomikas, bet viss pārējais – spekulanti, kurus jāiznīcina . Šī domāšana ekonomikas vadīšanā mums atnāca ar to, ka pie varas arvien tā pati vide bija līdz 1990 g. (8), (9), (11), (17), (18), (19).
Te pirmkārt iekrīt tie, kas nevar maksāt esošos nodokļus zemas rentabilitātes dēļ. Tam ir 2 iemesli. Pirmais iemesls : Darbs sarežģīts , ne prestižs, prasa specifisku apmācību – ja to visu ielikt tāme un caur nodokļiem – nebūs kas šo pakalpojumu pēc tādas cenas ņems . Piemērs – auto remonts. Ir darbi kurus nav rentabli veikt caur nodokļiem (12.2). Bet kaimiņš tev to izdara par tiešo samaksu. Otrais iemesls – daļai iedzīvotāju zema pirkts spēja. Bet patēriņš ir. Tad tiek piedāvāta lētāka prece , bez nodokļu samaksas. Šeit Latvijas klasika: cigaretes, spirts... veikalā tas ir , bet ir daļa sabiedrības kas vēlās to lietot, bet pa zemāku cenu (12.3). Šo abu tipu pelēko ekonomiku var izkauts ar zemākiem nodokļiem un akcīzēm. Līdz tam, ka valsts gūs papildus ienākumus no tā , ka jau ne uz valsti , bet no valsts sāksies plūsma “pelēkās preces”. Spilgts piemērs tādas valsts rīcības - alkohola akcīzes Eiropā. Somiem izdevīgāk iepirkt alkoholu Igaunijā, Igauņiem Latvijā. Latvijas iedzīvotāji braucot no Baltkrievijas pērk alkoholu tur... Iedomājamies soma acīs ka izskatās alkohola cenas Baltkrievijā? Tas viss ir valdību lēmumi saistībā ar nodokļiem un akcīzēm, un ka tas ietekmē pelēko ekonomiku. Vai ir iespējams apturēt šīs pelēko preču plūsmas? Nē. Tā būs . Viena vai otrā virzienā. Policija , muita, robežsardze var tik turēt šo kaut kādās robežās, neļaut plaši iziet uz ielām.
Vai var likvidēt pirmā tipa pelēko ekonomiku pavisam? Piemēram atceļot nodokļus vispār. Pat ja algas nodokļi būs nulle, likumdošana prasa slēgt līgumus, formēt darba attiecības. Piemēram vienreizējais darbs (uzrakt dārzu). Diez vai ir vērts tērēt policijas un VID resursus ja šādi darījumi notiek vienreizēji, nelielā apjoma . To saprot visa pasaulē un līdz pilnai likvidācijai ar šādu pelēko ekonomiku necīnās. Un nesola ka likvidēs pelēko ekonomiku gada laikā. Jo ne darba attiecības nav rentabli formēt (neviens nestrīdas ka vajag) , un arī pakāpēju ķeršana nav rentabla.
Ir vel trešā grupa preču un pakalpojumu kuri ir pelēkā tirgū. Var būt un ar rentabilitāti tur labi. Un cena pieņemama jebkuram ar visiem nodokļiem (ja tie būtu). Un uzņēmēji gatavi reģistrēties un maksāt VISUS nodokļus. Bet problēma tajā, ka sabiedrība pati nav gatava paņemt nodokļus no šiem uzņēmējiem. Tāpēc viņi nevar reģistrēties un maksāt nodokļus paliekot pelēkā ekonomikā ne savas gribas dēļ. Narkotiku, ieroču, cilvēku tirdzniecība, prostitūcija, zagtas mantas – saraksts garš. Un šie pakalpojumi ir pieejami pat valstīs ar vis represīvākām sistēmām. PSRS kur pat pieprasījuma nebija (oficiāli piemēram seksa nebija kā tāda) – Rīgas centrā bija nopērkama un mīlestība un narkotikas arī tad. Liberāla sabiedrība melo sakot ka ka šīs pelēkās ekonomikas mums nav. Tātad Latvijas bankas konferencē (13) valdība pasakot ka gada -divu laikā likvidēs pelēko ekonomiku, runāja par šī visa legalizēšanu Latvijā? Nu ja jau plānots nodokļus no tā vākt? (13.2)Ekonomisti zināja par ko runāja, jeb tās bija mehāniskas frāzes, nezinot sistēmu , kā strādā pelēkā ekonomika? (13.2) Nekas jau nav slikts – ir valstis kur no šī saraksta pakalpojumi un preces ir nopērkamas un par to tiek maksāti nodokļi tajā valstī. Prezentācija bija par to? Jo ka savādāk var likvidēt pelēko ekonomiku, un ne fiziski, bet rēķinot ka no tās būs savākti papildus nodokļi. Paredzēta narkotiku legalizācija? Un visu narkotiku, jo ja atļaut tikai vieglās – smagās automātiski izveidos pelēko tirgu. Sabiedrība gatava dzīvot valstī bez pelēkās ekonomikas?
Lai izspiest no pelēka tirgus pašus izturīgākos uzņēmējus būs nepieciešamas masveida (te tieši vārds “masveida” ir galvenais) represīvās darbības. Kas pats ir dārgs process. Jo valstīs kuras mēģina tā cīnīties ar kādu no parādībām pelēkā ekonomika (ne visām – visu NEKAD neizdevās nekam likvidēt) - piemēram narkotiku nospiešanai izmanto pat armiju, helikopterus, zemūdenes, tankus. Pat Latvijas armijai tad aprīkojums un tehnika būs vājāki nekā tad nepieciešami VID . Un tas viss no budžeta. 2 armijas uzturēt? Ja tas būs veiksmīgs, tomēr būs likvidēta jebkura pelēkā ekonomika - izraisīs cilvēku izbraukšanu no valsts.
Un te slēpjas vēl viens iemesls kāpēc visās valstīs ir pieļaujama (noteiktās robežās) pelēkā ekonomika. Tas ne tik dod iespēju eksistēt tiem, kam rentabilitāte zemāka par nodokļu slogu (kas ļauj turēt nodokļus nedaudz lielākus, var būt dažam nozarēm pat pārmērīgu) , bet arī nodrošina ienākums kaut kādai daļai iedzīvotāju. Un tas ir patēriņš! “Pelēkā nauda” lielākā masā ienāk baltajā tirgū caur veikaliem, pakalpojumiem, komunāliem. Ir valstis kuras nekautrējās pelēko ekonomiku pieskaitīt pie IKP. Labi saprotot ka tas ir papildus patēriņš (kas dos patēriņu “baltajiem” uzņēmumiem). Ar to maksimalizejot iespējamo efektu ekonomikai no nodokļu politikas, NEnolaižot nodokļus līdz līmenim kad jebkurš bizness ir plusā. Tīrais pragmatisms! Iznīcinot mazrentablos ar nodokļiem – zaudējam ienākumus kopumā, bet iznīcinot ar fiziskām represijām – zaudējam patēriņu. Vel variants – cilvēki neizbrauks, bet stāsies biržā. Atkal summārais efekts no pelēkās ekonomikas likvidācijas veidojās negatīvs. Jebkurai darba vietai (arī autoservisa kurš nemaksā nodokļus, jeb kas uzrok dārzu kaimiņiem) -IR vērtība ekonomikai! TO SAPROT EKONOMIKS SKOLA (15), UN NEKAS NAV ZINĀMS POLITEKONOMISTIEM (16). Valdībai jāprot turēt bilanci - maksimalizējot ekonomikas izaugsmi. Bet to līdz 1990 gadam nemācīja, tur mācīja cīnīties ar visu kas ir ārpus valsts kontrolējamās ekonomikas, bet viss pārējais – spekulanti, kurus jāiznīcina . Šī domāšana ekonomikas vadīšanā mums atnāca ar to, ka pie varas arvien tā pati vide bija līdz 1990 g. (8), (9), (11), (17), (18), (19).
