(22) Nepieciešamība likvidēt MUN.
Melnraksts
Bija vairākas reizes minēta valdības ekonomistu konferencē 9.12.2019 (13). Uzņēmēju un LZA konferencē (6.12.2019) (12) bija arī izteikta tāda iespēja. Kur starpība viedokļos? Valdībai pieeja jautājumam mehāniska (bez jautājuma būtības izpratnes - bija/tagad nebūs), bet uzņēmējiem sistemātiskā (ar izpratni pie kādiem nosacījumiem var MUN nebūt, bet ar nosacījumi – ja šie noteikumi nav izpildīti atcelt MUN nedrīkst.) (12.1). Valdība domā ka atceļot MUN visi uzreiz no 15% pāries uz 80% pārskaitīšanu valsts kasē (11). Konferencē valdības pārstāvi minēja ka MUN mērķis bija jaunu uzņēmumu veidošanas rīks, un ka tas mērķis nav sasniegts un MUN tāpēc nav vajadzīgs un atceļams. Īsa atmiņa valdībai... MUN bija ievests kā krīzes rīks. Krīzes brīdī par jauniem uzņēmumiem nebija runas... nu tā tik, kā piektais- astotais punkts šī nodokļa ievešanas iemeslu sarakstā. Ja valdības ekonomistiem domas ka krīzes laikā veidojās jauni uzņēmumi - tad ar tiem jāsāk diskusiju no ekonomikas pamat lietam. Kas ir ekonomika, uzņēmums, un kas ir krīze. Pirmais mērķis bija tieši izvilkšana no pelēkās zonas (21) kurā daudzi uzņēmumi un cilvēki iekrīt krīzes laikā.. un tas izdevās. Otrais mērķis - bija tajā brīdī tāda lieta kā bezskaidrās naudas pārvēršana skaidrajā. Eksistēja vel no 90-tiem gadiem , un treknajos gados ekonomika varēja ko zaudēt. Tas vienmēr bija caurums ekonomikā. MUN to aizvēra. Un MUN % bija tieši saistīts ar šī pakalpojuma cenu (kāpēc tad MUN bija ne apaļi 10% kas būtu pietiekoši pirmā un trešā punkta izpildei.) Trešais - maziem uzņēmējiem treknajos gados bija rentabilitāte kā “biezajiem” uzņēmējiem. Krīze iemeta tos strādāt tuvu pašizmaksai... MUN ļauj turpināt maksāt nodokļus arī pie zemas darbu rentabilitātes. Visi šie 3 mērķi ļoti labi pildās! Atceļot MUN valdība plāno ka izmantojot bāzi to, kas maksāja MUN, varēs kontrolēt ka viņi visi , vienā dienā, sāks maksāt nodokļus pilnā apmērā. Kas to nedarīs - valdībai MUN uzņēmēju saraksts rokās. Var braukt pa adresēm. Protams tas ir iespējams - sākt maksāt vieta 15% - 80%. .Tas ir 10 naudiņas sev, 8 valsts kasē. Bet kas notiks ar tiem, kam rentabilitāte ir zem 80%? Pastāv iespēja pacelt cenas. Gan jau būs un tādi gadījumi. Bet vai valdība ir ieplānojusi ka daļai iedzīvotāju strauji kritīs ienākumi (tiem, kas sāks maksāt pilnu nodokļi), jeb pieaugs cenas . Pakalpojumu sfērā , maksa “par darbu” ir liels procents izdevumos , un caur to cena var dubultoties? Un vai ir zināms cik būs tādu, kam rentabilitāte ir zema un kas pacelt cenas nevarēs? Cik tādu ir? Vienkāršs tāds aprēķins, ko katru mēnesi veic jebkurš uzņēmējs – vadība to ir veikusi pirms likt tautsaimniecībai strādāt bez MUN?. Cik valdība saņems no tiem , kas tiešam , samazinot sev algas un /vai paceļot cenas - turpinās strādāt un bez MUN? Ceļot cenas kritīsies pārdošanu apjomi, apgrozījums. Cik tas viss būs kopā pa valsti? Un summā nodokļi kas būs savākti no bijušiem MUN” būs vairāk nekā šodien saņem no visiem “esošiem MUN”? Ko darīs tie, kas nevar ne cenas pacelt ne samaksāt nodokļus? Kaut ko darīs pēc pelēkām shēmām? Skaidrā naudā? Rēķinot ka tirgū atkal būs lielāks procents darījumu skaidrā naudā, un lai tas būtu iespējams , arī “baltie” uzņēmumi, kurus it kā MUN neskar, atgriezusies pie skaidrās naudas? Jo pretējā gadījumā viņiem nepieciešams būs ņemt pakalpojumus no uzņēmumiem kas strauji pacēla cenas. Ar to pieaugs izmaksas arī baltajā ekonomikā (jeb baltajā ekonomika sak griezties skaidra nauda). To ņēma vērā (sistemātiska pieeja) tie, kas plānoja mehāniski likvidēt MUN? Ja nospiežam skaidas naudas izmantošanu (vadošie pasaules ekonomiski ir ļoti skeptiski par tādam lietām) , bet ja tas Latvijā sanāks, tad kritīsies ekonomikas rentabilitāte , augs izdevumi, cenas, kritīsies apgrozījums , un ar to arī baltie uzņēmumi būs spiesti “grozīties” - samazināt darbinieku skaitu, algas, mazāk maksāt nodokļos jo augs izdevumi. Cik kritīsies nodokļu savākšana no “ne MUN” uzņēmumiem , bet šī notikumu ietekme arī viņus skars. Valdībai ir tas paskaitīts? Pat ja tas kritums “baltajos, ne MUN uzņēmumos“ būs 1% no savāktiem nodokļiem – cik tas ir?
Mehāniska (!) MUN likvidācija iedos policijai papildus darbu, bezdarbnieku reģistrācijās – garākas rindas, un transportā ar kuru cilvēki dodas ārzemēs – mazāk brīvu vietu.
Ko tad darīt ar to, ka uzņēmēji arī saka par MUN likvidāciju ka iesējamo scenāriju. Runa iet par MUN kā daļu no sistēmas, un zinot to – var tāda nodokļa nepieciešamību likvidēt. Pie tam pašu MUN var pat atstāt - lai neveidotos lieka diskusija par to likvidēt to pavisam vai ne. MUN efektīvs tikai darba apmaksā (alga) . MUN jēga pazūd ja neapliekamais minimums pacelts virs 1000 EUR. Jā, valdības ekonomistiem taisnība – efekts no neapliekamā nav liels. Bet tas ir pie pie esošās, faktiski exPSRS (17) nodokļu politikas. Bet uzņēmēji to zināja vel kad šo jautājumu nepacēla 2017 gadā uzņēmēju kongresā. Jo uzreiz visu frāzi pateikt - pārāk daudz jautājumu. Pat tik maz vadība nav spējīgas uztvert un trešo gadu gremo nepaliekamā pacelšanu (pa lielam pat neatšķirot no sarunas par minimālo algu). Pilna frāze ko uzņēmēji būtu pateikusi ja otra puse būtu gatava sarast un uztvert uzreiz visu (19) skan: “ Ceļot neapliekamo, celt neapliekamo arī sociālam nodoklim”. To, attiecībā uz mazām algām, dara vairākas valstīs. Jo tieši par mazām algām un iet cīņa un konkurence darba tirgū. Ja cilvēks nestāv birža ( neēd no budžeta, bet pats nopelna) - var saglabājot visas (!) sociālās garantijas (pensija, slimības lapas un t.t.) nodrošināt neapliekamo daļu algas, kura nav aplikta ne ar vienu nodokļi.. tad pie kaut kāda līmeņa parādās neliela sociāla iemaksa (tā var būs simboliskā arī pie mazākas algas) . Un tikai sasniedzot to, algu kas ir virs Eiropā pieņemamas (Latvijas iedzīvotāji brauc prom uz algu 1600 uz rokam , kas tajās valstīs ir bruto 1800 EUR) cilvēks sāk maksāt nodokļus vairāk. Par to bija runāts 2017 gadā uzņēmēju kongresā! Paceļot zemākas algas uz augšu mēs aktivizējam 1) Vēlmi atgriezties Latvijā tiem kas aizbrauca strādāt pie citām nodokļu sistēmām (atgriežas ne tik darba spēks, IKP, nodokļi, bet arī patēriņš) 2) Tiem , kas biržā - arguments sākt strādāt (jo pabalsts no algas šodien atšķiras maz, un valdība sola pabalstus arvien lielākus – vis maz konferencē (13) tā bija solīts). Tātad algas būs mazākas (likvidējot MUN savādāk nebūs, bet pabalsti lielāki). Intereses strādāt par tādu algu nebūs, bet būs vēlme tikt pie pabalstiem. 3) Tiek aktivizēts vidējo algu (1500- 3000 EUR ) tirgus, jo šīm algu diapazonam pietuvosies zemākas kvalifikācijas darbinieki. Un celsies algas tiem, kas tagad strādā saņemot ap 1500 EUR. 4) Viss tas kopā aktivizē patēriņu tiem, kas šodien uz vietas, Latvijā. Zemās algas (zem 1600 EUR) visas aizies patēriņa, kas aktivizēs ekonomiku, un ar to nodokļu apjomu. Vajag atcerēties , ka pat ja 1000 EUR alga nav aplikta ne ar vienu nodokļi (realitāte protams nelieli nodokļi var būt) , uzņēmums ieskaitot darbiniekam šo algu ieskaitīs valsts budžetā 210 EUR – PVN. Tā ka pat alga “bez nodokļiem” IR ar nodokļi, un ne mazu (lielāks nekā šodien no MUN! - par var “ieslēgties” valdības ekonomisti??? ). 6.12.2019 uzņēmēju un akadēmisko spēku konferencē (12) uz nedaudz tuvākiem realitātei skaitļiem parādīja kāds efekts ekonomikai būs . Jo paceļot neapliekamo ar nodokļiem algu, visā SISTĒMĀ ieslēdzās mehanizē kas aktivizē ekonomisko dzīvi. Kaut vai mazāk darba VID – un tie var vairāk uzmanības pievērst citiem darbiem. Piemēram PVN.
Šādā situācijā uzņēmumi paši atteiksies no MUN un pāries uz vispārējo nodokļu sistēmu. Tā ir sistemātiska pieeja (12.1) pie MUN atcelšanas.
Bija vairākas reizes minēta valdības ekonomistu konferencē 9.12.2019 (13). Uzņēmēju un LZA konferencē (6.12.2019) (12) bija arī izteikta tāda iespēja. Kur starpība viedokļos? Valdībai pieeja jautājumam mehāniska (bez jautājuma būtības izpratnes - bija/tagad nebūs), bet uzņēmējiem sistemātiskā (ar izpratni pie kādiem nosacījumiem var MUN nebūt, bet ar nosacījumi – ja šie noteikumi nav izpildīti atcelt MUN nedrīkst.) (12.1). Valdība domā ka atceļot MUN visi uzreiz no 15% pāries uz 80% pārskaitīšanu valsts kasē (11). Konferencē valdības pārstāvi minēja ka MUN mērķis bija jaunu uzņēmumu veidošanas rīks, un ka tas mērķis nav sasniegts un MUN tāpēc nav vajadzīgs un atceļams. Īsa atmiņa valdībai... MUN bija ievests kā krīzes rīks. Krīzes brīdī par jauniem uzņēmumiem nebija runas... nu tā tik, kā piektais- astotais punkts šī nodokļa ievešanas iemeslu sarakstā. Ja valdības ekonomistiem domas ka krīzes laikā veidojās jauni uzņēmumi - tad ar tiem jāsāk diskusiju no ekonomikas pamat lietam. Kas ir ekonomika, uzņēmums, un kas ir krīze. Pirmais mērķis bija tieši izvilkšana no pelēkās zonas (21) kurā daudzi uzņēmumi un cilvēki iekrīt krīzes laikā.. un tas izdevās. Otrais mērķis - bija tajā brīdī tāda lieta kā bezskaidrās naudas pārvēršana skaidrajā. Eksistēja vel no 90-tiem gadiem , un treknajos gados ekonomika varēja ko zaudēt. Tas vienmēr bija caurums ekonomikā. MUN to aizvēra. Un MUN % bija tieši saistīts ar šī pakalpojuma cenu (kāpēc tad MUN bija ne apaļi 10% kas būtu pietiekoši pirmā un trešā punkta izpildei.) Trešais - maziem uzņēmējiem treknajos gados bija rentabilitāte kā “biezajiem” uzņēmējiem. Krīze iemeta tos strādāt tuvu pašizmaksai... MUN ļauj turpināt maksāt nodokļus arī pie zemas darbu rentabilitātes. Visi šie 3 mērķi ļoti labi pildās! Atceļot MUN valdība plāno ka izmantojot bāzi to, kas maksāja MUN, varēs kontrolēt ka viņi visi , vienā dienā, sāks maksāt nodokļus pilnā apmērā. Kas to nedarīs - valdībai MUN uzņēmēju saraksts rokās. Var braukt pa adresēm. Protams tas ir iespējams - sākt maksāt vieta 15% - 80%. .Tas ir 10 naudiņas sev, 8 valsts kasē. Bet kas notiks ar tiem, kam rentabilitāte ir zem 80%? Pastāv iespēja pacelt cenas. Gan jau būs un tādi gadījumi. Bet vai valdība ir ieplānojusi ka daļai iedzīvotāju strauji kritīs ienākumi (tiem, kas sāks maksāt pilnu nodokļi), jeb pieaugs cenas . Pakalpojumu sfērā , maksa “par darbu” ir liels procents izdevumos , un caur to cena var dubultoties? Un vai ir zināms cik būs tādu, kam rentabilitāte ir zema un kas pacelt cenas nevarēs? Cik tādu ir? Vienkāršs tāds aprēķins, ko katru mēnesi veic jebkurš uzņēmējs – vadība to ir veikusi pirms likt tautsaimniecībai strādāt bez MUN?. Cik valdība saņems no tiem , kas tiešam , samazinot sev algas un /vai paceļot cenas - turpinās strādāt un bez MUN? Ceļot cenas kritīsies pārdošanu apjomi, apgrozījums. Cik tas viss būs kopā pa valsti? Un summā nodokļi kas būs savākti no bijušiem MUN” būs vairāk nekā šodien saņem no visiem “esošiem MUN”? Ko darīs tie, kas nevar ne cenas pacelt ne samaksāt nodokļus? Kaut ko darīs pēc pelēkām shēmām? Skaidrā naudā? Rēķinot ka tirgū atkal būs lielāks procents darījumu skaidrā naudā, un lai tas būtu iespējams , arī “baltie” uzņēmumi, kurus it kā MUN neskar, atgriezusies pie skaidrās naudas? Jo pretējā gadījumā viņiem nepieciešams būs ņemt pakalpojumus no uzņēmumiem kas strauji pacēla cenas. Ar to pieaugs izmaksas arī baltajā ekonomikā (jeb baltajā ekonomika sak griezties skaidra nauda). To ņēma vērā (sistemātiska pieeja) tie, kas plānoja mehāniski likvidēt MUN? Ja nospiežam skaidas naudas izmantošanu (vadošie pasaules ekonomiski ir ļoti skeptiski par tādam lietām) , bet ja tas Latvijā sanāks, tad kritīsies ekonomikas rentabilitāte , augs izdevumi, cenas, kritīsies apgrozījums , un ar to arī baltie uzņēmumi būs spiesti “grozīties” - samazināt darbinieku skaitu, algas, mazāk maksāt nodokļos jo augs izdevumi. Cik kritīsies nodokļu savākšana no “ne MUN” uzņēmumiem , bet šī notikumu ietekme arī viņus skars. Valdībai ir tas paskaitīts? Pat ja tas kritums “baltajos, ne MUN uzņēmumos“ būs 1% no savāktiem nodokļiem – cik tas ir?
Mehāniska (!) MUN likvidācija iedos policijai papildus darbu, bezdarbnieku reģistrācijās – garākas rindas, un transportā ar kuru cilvēki dodas ārzemēs – mazāk brīvu vietu.
Ko tad darīt ar to, ka uzņēmēji arī saka par MUN likvidāciju ka iesējamo scenāriju. Runa iet par MUN kā daļu no sistēmas, un zinot to – var tāda nodokļa nepieciešamību likvidēt. Pie tam pašu MUN var pat atstāt - lai neveidotos lieka diskusija par to likvidēt to pavisam vai ne. MUN efektīvs tikai darba apmaksā (alga) . MUN jēga pazūd ja neapliekamais minimums pacelts virs 1000 EUR. Jā, valdības ekonomistiem taisnība – efekts no neapliekamā nav liels. Bet tas ir pie pie esošās, faktiski exPSRS (17) nodokļu politikas. Bet uzņēmēji to zināja vel kad šo jautājumu nepacēla 2017 gadā uzņēmēju kongresā. Jo uzreiz visu frāzi pateikt - pārāk daudz jautājumu. Pat tik maz vadība nav spējīgas uztvert un trešo gadu gremo nepaliekamā pacelšanu (pa lielam pat neatšķirot no sarunas par minimālo algu). Pilna frāze ko uzņēmēji būtu pateikusi ja otra puse būtu gatava sarast un uztvert uzreiz visu (19) skan: “ Ceļot neapliekamo, celt neapliekamo arī sociālam nodoklim”. To, attiecībā uz mazām algām, dara vairākas valstīs. Jo tieši par mazām algām un iet cīņa un konkurence darba tirgū. Ja cilvēks nestāv birža ( neēd no budžeta, bet pats nopelna) - var saglabājot visas (!) sociālās garantijas (pensija, slimības lapas un t.t.) nodrošināt neapliekamo daļu algas, kura nav aplikta ne ar vienu nodokļi.. tad pie kaut kāda līmeņa parādās neliela sociāla iemaksa (tā var būs simboliskā arī pie mazākas algas) . Un tikai sasniedzot to, algu kas ir virs Eiropā pieņemamas (Latvijas iedzīvotāji brauc prom uz algu 1600 uz rokam , kas tajās valstīs ir bruto 1800 EUR) cilvēks sāk maksāt nodokļus vairāk. Par to bija runāts 2017 gadā uzņēmēju kongresā! Paceļot zemākas algas uz augšu mēs aktivizējam 1) Vēlmi atgriezties Latvijā tiem kas aizbrauca strādāt pie citām nodokļu sistēmām (atgriežas ne tik darba spēks, IKP, nodokļi, bet arī patēriņš) 2) Tiem , kas biržā - arguments sākt strādāt (jo pabalsts no algas šodien atšķiras maz, un valdība sola pabalstus arvien lielākus – vis maz konferencē (13) tā bija solīts). Tātad algas būs mazākas (likvidējot MUN savādāk nebūs, bet pabalsti lielāki). Intereses strādāt par tādu algu nebūs, bet būs vēlme tikt pie pabalstiem. 3) Tiek aktivizēts vidējo algu (1500- 3000 EUR ) tirgus, jo šīm algu diapazonam pietuvosies zemākas kvalifikācijas darbinieki. Un celsies algas tiem, kas tagad strādā saņemot ap 1500 EUR. 4) Viss tas kopā aktivizē patēriņu tiem, kas šodien uz vietas, Latvijā. Zemās algas (zem 1600 EUR) visas aizies patēriņa, kas aktivizēs ekonomiku, un ar to nodokļu apjomu. Vajag atcerēties , ka pat ja 1000 EUR alga nav aplikta ne ar vienu nodokļi (realitāte protams nelieli nodokļi var būt) , uzņēmums ieskaitot darbiniekam šo algu ieskaitīs valsts budžetā 210 EUR – PVN. Tā ka pat alga “bez nodokļiem” IR ar nodokļi, un ne mazu (lielāks nekā šodien no MUN! - par var “ieslēgties” valdības ekonomisti??? ). 6.12.2019 uzņēmēju un akadēmisko spēku konferencē (12) uz nedaudz tuvākiem realitātei skaitļiem parādīja kāds efekts ekonomikai būs . Jo paceļot neapliekamo ar nodokļiem algu, visā SISTĒMĀ ieslēdzās mehanizē kas aktivizē ekonomisko dzīvi. Kaut vai mazāk darba VID – un tie var vairāk uzmanības pievērst citiem darbiem. Piemēram PVN.
Šādā situācijā uzņēmumi paši atteiksies no MUN un pāries uz vispārējo nodokļu sistēmu. Tā ir sistemātiska pieeja (12.1) pie MUN atcelšanas.
