(6) Konceptuāla vara.
Melnraksts
Tā ir koncepcija kādā virziena un kur visiem jāiet savā attīstībā, ko sasniegt. Konceptuāla vara ir tas, kas eksistē simtiem gadu ( jeb tūkstošiem). Tas ir virs stratēģijas (kura plāno un dažiem gadiem uz priekšu). Koncepcijai jābūt ar vēlmi izplatīt savu ietekmi ja ne uz visu pasauli, tas uz uz lielāku tās daļu un iemācīt cilvēkus dzīvot pareizi (koncepcijas ietvaros). Koncepcija nosaka ekonomisko modeli, kultūru, morālos likumus, cilvēku pareizo uzvedību, kas ir pareizi un kas nav pieņemams. Konceptuālā vara izplata savu ietekmi kā valsts līmenī, tā arī parasto iedzīvotāju vidū. Viena no senākām konceptuālam varam ir “Salamona plāns”. Tam ir aptuveni 3000 gadu un tas turpina palikt aktuāls. Vēl viena aptuveni 3000 gadu veca un arvien aktuāla ir Ķīnas attīstības koncepcija. Viņa kardināli atšķiras no lielākas daļas zināmo koncepciju un ir grūti saprotama “baltiem cilvēkiem” , jeb tiem, kam konceptuālā vara balstās uz avramiskām reliģijām. No tā , kā šīs koncepcijas pamatā ir fakts ka Ķīna ir centrs , viss pārējais ir ziemeli, austrumi, dienvidi, rietumi, un arī ka Ķīnas cilvēks ir nācis no dieviem (senči no debesīm), bet pārējās tautas ir precīzi pēc Darvina teorijas nākuši (pērtiķi) tad tā ir viena no nedaudzām konceptuālām varam , kurai nav plānu pārņemt visu pasauli un visu cilvēci. Mēs varam būt daļa no pasaules , bet nekā ne daļa no Ķīnas. Salīdzināsim ar jaunākam konceptuālam varām – piemēram islāms gatavs izplatīties uz visu pasauli, jebkurš cilvēks var būt līdztiesīgs islāma pasaulē (tik koncepcijas ietvaros – katram cilvēkam sav vieta). Islāma koncepcija pastāv no 2 zariem. Melnais (pēc karoga krāsas) un laicīgais. Piemērs laicīgā islāma – Turcija Erdogana vadībā. Melnais – islāma valsts (IGIL). Visa pasaule atzina ka šī (melnā) koncepcija pasaulei neder un pielīka maksimālas pūles lai tā izplatība būtu apturēta. Savādāk var būt jau tagad mēs dzīvotu vienotā pasaules Emirātā un nespriestu par attīstības variantiem. Islāma valstī viss ir salikts pa plauktiem, vienkāršs un saprotams jebkuram. Tas arī dod iespēju ātri ņemt jaunas un jaunas teritorijas kad arī iekšlietu struktūru darbinieki, militāras personas ātri pāriet IGIL pusē (pretestības pret IGIL nav). Vēl viena konceptuālā vara kura bija un kuras tagad bez maza (kā un IGIL) nav – komunisms. 100 gadus atpakaļ šī koncepcija arī strauji izplatījās un šīs koncepcijas aizrāvi sapņoja ka dažu gadu laikā viņu idejas būs vadošas visā pasaulē. Cilvēki arī lielā masā viegli pieņēma šo koncepciju (un arvien vel ir kas to uzskata par labāko – atbrīvoties no tās arī pagrūti). Bet klasiskais variants šīs koncepcijas beidzās 30-os gados, un 70-os gados no tās maz kas palika kas arī deva 80-os gadu notikumus (sabruka lielākā daļa valstu kas izmantoja šo attīstības un nākotnes redzējuma koncepciju). Šī koncepcija bija sagrauta ar liberālo koncepciju. Un no 1990 gada tā ir valdoša visā pasaulē. Vēl viens ļoti vecs konceptuālas varas cents atrodas Vatikānā. Arī tas savu laiku izplatīja savas idejas visā pasaulē , mācīja kā pareizi dzīvot un imperatorus un parastos zemniekus, noteica kā un ko zīmēt māksliniekiem, kādu mūziku rakstīt (tas viss ir konceptuālas varas pazīmes). Šīs konceptuālas varas nozīme pēdējos 100 gados it kā samazinājās (arī šo aizvietoja liberālā koncepcija), bet pēdējie pasaules notikumi norāda ka liberālā koncepcija nerisina visas problēmas kuras stāv cilvēces priekšā un konservatīvisms atkal kļūst par aktuālu konceptuālo modeli. Šeit vajag atzīmēt ka Vatikāna un konservatīvisms tas nav viens un tas pats un ka ceļas drīzāk ne Vatikānas klasiskā koncepcija bet klasiskā konservatīva koncepcija. Tramps ir spilgts šīs koncepcijas pārstāvja piemērs. ASV Prezidenta vēlēšanās visi gaidīja liberālo spēku jau pierastu pēdējos 20 gados, uzvaru, bet atnāca konservators . Viņa grūtības ar realizāciju savu plānu, tas ir grūtības realizēt konservatīvo koncepciju vel arvien liberālā valdošā vidē. Klasiskā konservatoru pazīme – noteikt robežas (Trampam tas bija žogs) – cilvēku galvās (prātos), ap savu māju, valsti , reāls , vai tik paturamas prātā robežas. Liberāliem ideāla māja ir bez sienām, pagalms bez žoga, valsts bez robežsardzes. Konservators pat ar labāko kaimiņu atzīmēs savu teritoriju kaut ar mazu, bet žodziņu, un viņam mājās būsiet laipni lūgti, bet piezvanot durvīs. Liberāls (idejas līmeņi) pieļauj iespēju ka durvju nav, un pie viņa galda var atsēsties jebkurš kas gāja garām.
Noslēgumā pieminēsim ka strādājošo koncepciju nav daudz, bet to ir vairāk nekā te minēts. Piemēram tāda eksotiskāka koncepcija kā klanu un cilšu attiecības. Tas arvien dažās valstīs ir aktuāla daļa no politiskās un sabiedriskās dzīves, kas regulē kultūru, ekonomiku un citas dzīves jomas, nosaka valsts attīstības vektoru un mērķus. .
Kā nelielu uzdevumu lai patrenēties publisko personu vērtējumā kādu koncepciju bīda kāds cilvēks - izvērtēsim Grētu Tunberg. Bija bauma ka tas ir Maskavas projekts, tas bija atmests un vairs to neatceras, jo atzīts ka tas nav pareizi. Daži teica ka Soross , bet tam vel mazāk pamata. Liberāla koncepcija ļauj cilvēkam brīvi izvēlēties kā dzīvot (ļoti plašā diapazonā). Tā ka noteikti viņa nevar būt liberāļos. Konservatori noteikti te arī nav. Islāms, Ķīna – nekā viņai nav no tā. Tad kas? Ja atņemt ekoloģiju (neviena konceptuālā vara nav pret to, ka ekoloģija ir svarīga) kas viņas teiktajā paliek? “Bagātiem vajag dalīties”. Tas skan viņai vis dažādās formās. Kurai koncepcijai tas ir pamatā? Paņemt “kur daudz” un sadalīt “kur vajag, kam pareizi”. Grēta to saka katrā tekstā. Tā ir klasiskā politekonomija marksisma – leņinisma formā. Protams ne Maskava (pārāk primitīvi un maz iespējams) - bet tieši tāda pat doma un bija iemesls kad Grētu apvainoja ka tā ir Maskavas projekts. Tā nav, bet Marksa (politekonomija) teorija tagad ceļ galvu un bez Maskavas. Nopietna konceptuāla vara kura visu 20 gadsimtu bija vienā no vadošām pasaulē. Neviens nav teicis ka tai nav resursa aktualizēt sevi un 21 gadsimtā. Piemēram sarkanā kominterna izskatā. Kurš vel 30-gados pārtrauca sadarboties ar Maskavu. Bet mazāk sarkans no tā nepalika.
Tā ir koncepcija kādā virziena un kur visiem jāiet savā attīstībā, ko sasniegt. Konceptuāla vara ir tas, kas eksistē simtiem gadu ( jeb tūkstošiem). Tas ir virs stratēģijas (kura plāno un dažiem gadiem uz priekšu). Koncepcijai jābūt ar vēlmi izplatīt savu ietekmi ja ne uz visu pasauli, tas uz uz lielāku tās daļu un iemācīt cilvēkus dzīvot pareizi (koncepcijas ietvaros). Koncepcija nosaka ekonomisko modeli, kultūru, morālos likumus, cilvēku pareizo uzvedību, kas ir pareizi un kas nav pieņemams. Konceptuālā vara izplata savu ietekmi kā valsts līmenī, tā arī parasto iedzīvotāju vidū. Viena no senākām konceptuālam varam ir “Salamona plāns”. Tam ir aptuveni 3000 gadu un tas turpina palikt aktuāls. Vēl viena aptuveni 3000 gadu veca un arvien aktuāla ir Ķīnas attīstības koncepcija. Viņa kardināli atšķiras no lielākas daļas zināmo koncepciju un ir grūti saprotama “baltiem cilvēkiem” , jeb tiem, kam konceptuālā vara balstās uz avramiskām reliģijām. No tā , kā šīs koncepcijas pamatā ir fakts ka Ķīna ir centrs , viss pārējais ir ziemeli, austrumi, dienvidi, rietumi, un arī ka Ķīnas cilvēks ir nācis no dieviem (senči no debesīm), bet pārējās tautas ir precīzi pēc Darvina teorijas nākuši (pērtiķi) tad tā ir viena no nedaudzām konceptuālām varam , kurai nav plānu pārņemt visu pasauli un visu cilvēci. Mēs varam būt daļa no pasaules , bet nekā ne daļa no Ķīnas. Salīdzināsim ar jaunākam konceptuālam varām – piemēram islāms gatavs izplatīties uz visu pasauli, jebkurš cilvēks var būt līdztiesīgs islāma pasaulē (tik koncepcijas ietvaros – katram cilvēkam sav vieta). Islāma koncepcija pastāv no 2 zariem. Melnais (pēc karoga krāsas) un laicīgais. Piemērs laicīgā islāma – Turcija Erdogana vadībā. Melnais – islāma valsts (IGIL). Visa pasaule atzina ka šī (melnā) koncepcija pasaulei neder un pielīka maksimālas pūles lai tā izplatība būtu apturēta. Savādāk var būt jau tagad mēs dzīvotu vienotā pasaules Emirātā un nespriestu par attīstības variantiem. Islāma valstī viss ir salikts pa plauktiem, vienkāršs un saprotams jebkuram. Tas arī dod iespēju ātri ņemt jaunas un jaunas teritorijas kad arī iekšlietu struktūru darbinieki, militāras personas ātri pāriet IGIL pusē (pretestības pret IGIL nav). Vēl viena konceptuālā vara kura bija un kuras tagad bez maza (kā un IGIL) nav – komunisms. 100 gadus atpakaļ šī koncepcija arī strauji izplatījās un šīs koncepcijas aizrāvi sapņoja ka dažu gadu laikā viņu idejas būs vadošas visā pasaulē. Cilvēki arī lielā masā viegli pieņēma šo koncepciju (un arvien vel ir kas to uzskata par labāko – atbrīvoties no tās arī pagrūti). Bet klasiskais variants šīs koncepcijas beidzās 30-os gados, un 70-os gados no tās maz kas palika kas arī deva 80-os gadu notikumus (sabruka lielākā daļa valstu kas izmantoja šo attīstības un nākotnes redzējuma koncepciju). Šī koncepcija bija sagrauta ar liberālo koncepciju. Un no 1990 gada tā ir valdoša visā pasaulē. Vēl viens ļoti vecs konceptuālas varas cents atrodas Vatikānā. Arī tas savu laiku izplatīja savas idejas visā pasaulē , mācīja kā pareizi dzīvot un imperatorus un parastos zemniekus, noteica kā un ko zīmēt māksliniekiem, kādu mūziku rakstīt (tas viss ir konceptuālas varas pazīmes). Šīs konceptuālas varas nozīme pēdējos 100 gados it kā samazinājās (arī šo aizvietoja liberālā koncepcija), bet pēdējie pasaules notikumi norāda ka liberālā koncepcija nerisina visas problēmas kuras stāv cilvēces priekšā un konservatīvisms atkal kļūst par aktuālu konceptuālo modeli. Šeit vajag atzīmēt ka Vatikāna un konservatīvisms tas nav viens un tas pats un ka ceļas drīzāk ne Vatikānas klasiskā koncepcija bet klasiskā konservatīva koncepcija. Tramps ir spilgts šīs koncepcijas pārstāvja piemērs. ASV Prezidenta vēlēšanās visi gaidīja liberālo spēku jau pierastu pēdējos 20 gados, uzvaru, bet atnāca konservators . Viņa grūtības ar realizāciju savu plānu, tas ir grūtības realizēt konservatīvo koncepciju vel arvien liberālā valdošā vidē. Klasiskā konservatoru pazīme – noteikt robežas (Trampam tas bija žogs) – cilvēku galvās (prātos), ap savu māju, valsti , reāls , vai tik paturamas prātā robežas. Liberāliem ideāla māja ir bez sienām, pagalms bez žoga, valsts bez robežsardzes. Konservators pat ar labāko kaimiņu atzīmēs savu teritoriju kaut ar mazu, bet žodziņu, un viņam mājās būsiet laipni lūgti, bet piezvanot durvīs. Liberāls (idejas līmeņi) pieļauj iespēju ka durvju nav, un pie viņa galda var atsēsties jebkurš kas gāja garām.
Noslēgumā pieminēsim ka strādājošo koncepciju nav daudz, bet to ir vairāk nekā te minēts. Piemēram tāda eksotiskāka koncepcija kā klanu un cilšu attiecības. Tas arvien dažās valstīs ir aktuāla daļa no politiskās un sabiedriskās dzīves, kas regulē kultūru, ekonomiku un citas dzīves jomas, nosaka valsts attīstības vektoru un mērķus. .
Kā nelielu uzdevumu lai patrenēties publisko personu vērtējumā kādu koncepciju bīda kāds cilvēks - izvērtēsim Grētu Tunberg. Bija bauma ka tas ir Maskavas projekts, tas bija atmests un vairs to neatceras, jo atzīts ka tas nav pareizi. Daži teica ka Soross , bet tam vel mazāk pamata. Liberāla koncepcija ļauj cilvēkam brīvi izvēlēties kā dzīvot (ļoti plašā diapazonā). Tā ka noteikti viņa nevar būt liberāļos. Konservatori noteikti te arī nav. Islāms, Ķīna – nekā viņai nav no tā. Tad kas? Ja atņemt ekoloģiju (neviena konceptuālā vara nav pret to, ka ekoloģija ir svarīga) kas viņas teiktajā paliek? “Bagātiem vajag dalīties”. Tas skan viņai vis dažādās formās. Kurai koncepcijai tas ir pamatā? Paņemt “kur daudz” un sadalīt “kur vajag, kam pareizi”. Grēta to saka katrā tekstā. Tā ir klasiskā politekonomija marksisma – leņinisma formā. Protams ne Maskava (pārāk primitīvi un maz iespējams) - bet tieši tāda pat doma un bija iemesls kad Grētu apvainoja ka tā ir Maskavas projekts. Tā nav, bet Marksa (politekonomija) teorija tagad ceļ galvu un bez Maskavas. Nopietna konceptuāla vara kura visu 20 gadsimtu bija vienā no vadošām pasaulē. Neviens nav teicis ka tai nav resursa aktualizēt sevi un 21 gadsimtā. Piemēram sarkanā kominterna izskatā. Kurš vel 30-gados pārtrauca sadarboties ar Maskavu. Bet mazāk sarkans no tā nepalika.
