Atskaites punkts.
Sāksim ar pēdējo šī perioda (2017. – 2019.) pasākumu ( 13 ) , kurā valdību pārstāvošas personas deklarēja Latvijas ekonomikas attīstības virzienus (kādas ir problēmas un kā tās būs risinātas).
2019. gada 9. decembrī notika Latvijas Bankas konference, kurā piedalījās vairāki ar valdību saistīti eksperti ekonomikas jautājumos, no kuriem ir atkarīgs, kādi tieši lēmumi būs pieņemti valdībā tuvākā laikā. Tāpēc šo konferenci var uzskatīt par svarīgu, no kuras var vērtēt, ko redz, par ko domā un ko var darīt valdība.
Svarīgākais, kas izskanēja šajā konferencē, ir Mārtiņa Kazaka vārdi konferences sākumā un noslēgumā par to, ka šī konference tiek uzskatīta par dialoga sākumu starp politiķiem un sabiedrību, par mērķiem, kur ies Latvijas ekonomika tuvākos gados.
Ļoti nopietni un labi vārdi, un, ja tie piepildīsies (būs dialogs un būs nosprausti mērķi, kurus atbalstīs politiķi un sabiedrība), 2021. – 2023. būs gadi, kad visiem būs daudz darba. Cerams, labi apmaksāta, un Latvijā atgriezīsies tūkstošiem to, kas bija devušies celt citu valstu ekonomiku.
Saruna starp sabiedrību un politiķiem sākās daudz agrāk, 2017. gadā, kad tas jau bija acīmredzami: 2010. gadā piešķirtie resursi krīzes seku likvidācijai bija iztērēti bez jebkāda efekta ekonomikā, un situācija valstī slīd uz leju. Tad skaļi sāka runāt uzņēmēji -- individuāli un caur uzņēmēju biedrībām, jo 2008. gada krīze bija sen aiz muguras, bija jau klāt 2017. gads... Septiņi intensīva darba gadi valsts iestādēs ar miljoniem lielu budžetu, bet labi apmaksātās darbavietas un cilvēku atgriešanās Latvijā (kas bija primārais mērķis) tā arī nebija sasniegta. 2017. gadā notika Uzņēmēju kongress, kur tas viss izskanēja skaitļos un bija apstiprināts, ka arī „vecais”, 2010. gada, tautsaimniecības celšanas plāns nav tas ideālais, bet labi būtu to izpildīt... Plānu domāts noslēgt 2030. gadā ar ES līmenim pieņemamiem rādītājiem LR ekonomikā. Tagad ir jau 2020. gads. Pagāja 10 gadi, bet visi rādītāji, kuriem, saskaņā ar šo plānu, vajadzēja intensīvi augt, realitātē slīd lejup ar rekordlieliem tempiem... 2017. gadā tas viss bija skaļi pateikts valdībai, arī medijos pateikts. Bija arī ieteikti konkrēti soļi, kas dos iespēju pacelties uzņēmējdarbībai. Visa informācija ir pieejama kongresa materiālos, internetā, tostarp video formātā.
Pasekosim tikai viena rezolūcijas punkta liktenim, lai saprastu, kā 2017. – 2019. gados notika dialogs starp sabiedrību un politiķiem (uzņēmēji/valdība). Tas arī parādīs vienu no vektoriem, ko īsti dara valdība un kādā virzienā vēlās iet uzņēmēji, un kas notiek šīs “sadarbības” rezultātā.
Kongresā (2017) pirmo reizi oficiāli izskanēja sabiedrības pieprasījums atcelt OIK (un izvērtēt to). Visu 2018. gadu valdība ignorēja šos jautājumus, neskatoties uz to, ka tas katru dienu valdībai tika atgādināts. 2019. gads atnāca ar jaunu valdību un jaunu Uzņēmēju kongresu. 2019. gada pavasari akcentē uzreiz 3 faktori – 1) jaunā Saeima, kuras deputāti aktīvi komunicēja ar uzņēmēju biedrībām (iespējams, tas arī bija viens no faktoriem, kāpēc jaunajā Saeimā ienāca tik daudz jaunu seju), 2) jauns Uzņēmēju kongress un 3) jauna valdība. Drīz vien Saeimā bija pieņemts sen pieprasītais un gaidītais lēmums par OIK atcelšanu. Uzvara! Sadzirdēts uzņēmēju priekšlikums, kas varētu pozitīvi ietekmēt LR ekonomiku!
Bet bija par agru to svinēt. Saeimas noteiktā datumā OIK nebija atcelts, bet pēc dažām dienām Saeimas apakškomisijā notika sēde, kurā deputātiem un uzņēmēju biedrībām tika sniegta valdības atbilde (Latvijas Bankas ekonomistu sagatavotā prezentācijā). Tās doma vienkārša - uzņēmēju centieni glābt Latvijas ekonomiku ir lieki un ekonomiski nepamatoti. Attālumi lieli, tāpēc ieguldīt resursus ārpus Rīgas nekāda efekta nedos. Var runāt par Rīgas, bet ne Latvijas tautsaimniecību! Tas ir valdības redzespunkts par LR tautsaimniecību un reģioniem! Sava loģika tam, protams, ir: ja reģionos slēgt visas valsts iestādes un uzņēmumus, tad atkrīt celtniecība un infrastruktūras uzturēšana visā Latvijā. Valdības ekonomistu piedāvājums - vien tik uz autoceļiem ietaupīsim skolām, slimnīcām! Visi dzīvosim Rīgā un visiem viss būs tuvu. Viens no slaidiem deva mājienu, ka arī šajā situācijā (viss notiek tik Rīgā), ES (Briselē) pat nepamanīs – nav jau īpaši liela pilsēta. Deputāti un uzņēmēji bija šokēti, bet nu ekonomiski, iespējams, Latvijas Bankai bija taisnība. Bet kā ar to tālāk dzīvot?
Nāca 2019. gada vasara, atvaļinājumu laiks, bet darbs, cik tagad var saprast, notika gan valdības, gan sabiedrības (uzņēmēju) pusē arī vasarā. Šajā periodā kļuva pilnībā redzams, ka Latvijas sabiedrība ir sadalījusies 2 grupās (19), kurām ideoloģija (15) un dzīves principi (16) tik atšķiras, ka vienam otru nav iespējams saprast (17), (18). Jau arī iepriekš medijos bija izskanējis par “divām Latvijām” (19). Šis sadalījums nenotika ne tagad, ne pirms 30 gadiem (17). Sabiedrība Latvijā bija vairāk nekā 100 gadus sadalīta, un katra dzīvoja savu dzīvi (var palasīt vairākus rakstus par 2. ātrumu Latviju un tml.) (18), (19)
Bet dzīvot un celt Latviju vajag, neskatoties ne uz ko (1). Tāpēc Latvijas ekonomika gaidāmās pasaules ekonomikas aspektā. ir svarīgi saprast katras grupas vajadzības un mērķus (6), (7), (8), (9), (10) un veidot Latvijas attīstības vektoru tā, lai abas sabiedrības daļas strādātu viena mērķa sasniegšanai (11). Izskatīsim to, kas bija darīts un teikts Latvijas sabiedrībā, izejot no tā, ka tās ir 2 dažādu grupu interešu izpausmes.
2019. gada decembrī šīs 2 grupas maksimāli atklāti izpaudās, praktiski vienlaicīgi novadot konferences ar vienādu tematiku (nezinot viens par otru) (12), (13) “Latvijas ekonomiskās attīstības problēmas un risinājumi”. Valdības organizētā konferencē vairākas reizes bija atkārtots, ka tas ir sākums valdības dialogam ar sabiedrību. Iespējams, tā arī ir atbilde, kuru uzņēmēji gaidīja no 2017. gada kongresa. Un tas arī apstiprina, ka arī valdība atzīst, ka ir 2 Latvijas (19), starp kurām iepriekš nebija pat dialoga (ja jau tā sākums ir 2019. gada decembrī).
2019. gada 9. decembrī notika Latvijas Bankas konference, kurā piedalījās vairāki ar valdību saistīti eksperti ekonomikas jautājumos, no kuriem ir atkarīgs, kādi tieši lēmumi būs pieņemti valdībā tuvākā laikā. Tāpēc šo konferenci var uzskatīt par svarīgu, no kuras var vērtēt, ko redz, par ko domā un ko var darīt valdība.
Svarīgākais, kas izskanēja šajā konferencē, ir Mārtiņa Kazaka vārdi konferences sākumā un noslēgumā par to, ka šī konference tiek uzskatīta par dialoga sākumu starp politiķiem un sabiedrību, par mērķiem, kur ies Latvijas ekonomika tuvākos gados.
Ļoti nopietni un labi vārdi, un, ja tie piepildīsies (būs dialogs un būs nosprausti mērķi, kurus atbalstīs politiķi un sabiedrība), 2021. – 2023. būs gadi, kad visiem būs daudz darba. Cerams, labi apmaksāta, un Latvijā atgriezīsies tūkstošiem to, kas bija devušies celt citu valstu ekonomiku.
Saruna starp sabiedrību un politiķiem sākās daudz agrāk, 2017. gadā, kad tas jau bija acīmredzami: 2010. gadā piešķirtie resursi krīzes seku likvidācijai bija iztērēti bez jebkāda efekta ekonomikā, un situācija valstī slīd uz leju. Tad skaļi sāka runāt uzņēmēji -- individuāli un caur uzņēmēju biedrībām, jo 2008. gada krīze bija sen aiz muguras, bija jau klāt 2017. gads... Septiņi intensīva darba gadi valsts iestādēs ar miljoniem lielu budžetu, bet labi apmaksātās darbavietas un cilvēku atgriešanās Latvijā (kas bija primārais mērķis) tā arī nebija sasniegta. 2017. gadā notika Uzņēmēju kongress, kur tas viss izskanēja skaitļos un bija apstiprināts, ka arī „vecais”, 2010. gada, tautsaimniecības celšanas plāns nav tas ideālais, bet labi būtu to izpildīt... Plānu domāts noslēgt 2030. gadā ar ES līmenim pieņemamiem rādītājiem LR ekonomikā. Tagad ir jau 2020. gads. Pagāja 10 gadi, bet visi rādītāji, kuriem, saskaņā ar šo plānu, vajadzēja intensīvi augt, realitātē slīd lejup ar rekordlieliem tempiem... 2017. gadā tas viss bija skaļi pateikts valdībai, arī medijos pateikts. Bija arī ieteikti konkrēti soļi, kas dos iespēju pacelties uzņēmējdarbībai. Visa informācija ir pieejama kongresa materiālos, internetā, tostarp video formātā.
Pasekosim tikai viena rezolūcijas punkta liktenim, lai saprastu, kā 2017. – 2019. gados notika dialogs starp sabiedrību un politiķiem (uzņēmēji/valdība). Tas arī parādīs vienu no vektoriem, ko īsti dara valdība un kādā virzienā vēlās iet uzņēmēji, un kas notiek šīs “sadarbības” rezultātā.
Kongresā (2017) pirmo reizi oficiāli izskanēja sabiedrības pieprasījums atcelt OIK (un izvērtēt to). Visu 2018. gadu valdība ignorēja šos jautājumus, neskatoties uz to, ka tas katru dienu valdībai tika atgādināts. 2019. gads atnāca ar jaunu valdību un jaunu Uzņēmēju kongresu. 2019. gada pavasari akcentē uzreiz 3 faktori – 1) jaunā Saeima, kuras deputāti aktīvi komunicēja ar uzņēmēju biedrībām (iespējams, tas arī bija viens no faktoriem, kāpēc jaunajā Saeimā ienāca tik daudz jaunu seju), 2) jauns Uzņēmēju kongress un 3) jauna valdība. Drīz vien Saeimā bija pieņemts sen pieprasītais un gaidītais lēmums par OIK atcelšanu. Uzvara! Sadzirdēts uzņēmēju priekšlikums, kas varētu pozitīvi ietekmēt LR ekonomiku!
Bet bija par agru to svinēt. Saeimas noteiktā datumā OIK nebija atcelts, bet pēc dažām dienām Saeimas apakškomisijā notika sēde, kurā deputātiem un uzņēmēju biedrībām tika sniegta valdības atbilde (Latvijas Bankas ekonomistu sagatavotā prezentācijā). Tās doma vienkārša - uzņēmēju centieni glābt Latvijas ekonomiku ir lieki un ekonomiski nepamatoti. Attālumi lieli, tāpēc ieguldīt resursus ārpus Rīgas nekāda efekta nedos. Var runāt par Rīgas, bet ne Latvijas tautsaimniecību! Tas ir valdības redzespunkts par LR tautsaimniecību un reģioniem! Sava loģika tam, protams, ir: ja reģionos slēgt visas valsts iestādes un uzņēmumus, tad atkrīt celtniecība un infrastruktūras uzturēšana visā Latvijā. Valdības ekonomistu piedāvājums - vien tik uz autoceļiem ietaupīsim skolām, slimnīcām! Visi dzīvosim Rīgā un visiem viss būs tuvu. Viens no slaidiem deva mājienu, ka arī šajā situācijā (viss notiek tik Rīgā), ES (Briselē) pat nepamanīs – nav jau īpaši liela pilsēta. Deputāti un uzņēmēji bija šokēti, bet nu ekonomiski, iespējams, Latvijas Bankai bija taisnība. Bet kā ar to tālāk dzīvot?
Nāca 2019. gada vasara, atvaļinājumu laiks, bet darbs, cik tagad var saprast, notika gan valdības, gan sabiedrības (uzņēmēju) pusē arī vasarā. Šajā periodā kļuva pilnībā redzams, ka Latvijas sabiedrība ir sadalījusies 2 grupās (19), kurām ideoloģija (15) un dzīves principi (16) tik atšķiras, ka vienam otru nav iespējams saprast (17), (18). Jau arī iepriekš medijos bija izskanējis par “divām Latvijām” (19). Šis sadalījums nenotika ne tagad, ne pirms 30 gadiem (17). Sabiedrība Latvijā bija vairāk nekā 100 gadus sadalīta, un katra dzīvoja savu dzīvi (var palasīt vairākus rakstus par 2. ātrumu Latviju un tml.) (18), (19)
Bet dzīvot un celt Latviju vajag, neskatoties ne uz ko (1). Tāpēc Latvijas ekonomika gaidāmās pasaules ekonomikas aspektā. ir svarīgi saprast katras grupas vajadzības un mērķus (6), (7), (8), (9), (10) un veidot Latvijas attīstības vektoru tā, lai abas sabiedrības daļas strādātu viena mērķa sasniegšanai (11). Izskatīsim to, kas bija darīts un teikts Latvijas sabiedrībā, izejot no tā, ka tās ir 2 dažādu grupu interešu izpausmes.
2019. gada decembrī šīs 2 grupas maksimāli atklāti izpaudās, praktiski vienlaicīgi novadot konferences ar vienādu tematiku (nezinot viens par otru) (12), (13) “Latvijas ekonomiskās attīstības problēmas un risinājumi”. Valdības organizētā konferencē vairākas reizes bija atkārtots, ka tas ir sākums valdības dialogam ar sabiedrību. Iespējams, tā arī ir atbilde, kuru uzņēmēji gaidīja no 2017. gada kongresa. Un tas arī apstiprina, ka arī valdība atzīst, ka ir 2 Latvijas (19), starp kurām iepriekš nebija pat dialoga (ja jau tā sākums ir 2019. gada decembrī).