(1) Latvijas ekonomika gaidāmās pasaules ekonomikas aspektā.
Latvijas valdību pārstāvošie ekonomisti apgalvo, ka krīzes nav un nebūs. (piezīme:tas ir par Latvijas vadības teikto līdz 2020. g. martam) Un valdība rīkojas, izejot no tā. Bet ko saka par to nedaudz nopietnāki eksperti? 2020. gadā 57% Davosas dalībnieku (pasaules vadošie ekonomisti, uzņēmēji, politiķi) atzīmēja, ka pasaule ir superkrīzes priekšvakarā. Tik liels procents ir pirmo reizi.
Kristīne Lagarda ir Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izpilddirektore, uzņēmēja, kura 25 gadu laikā vienā uzņēmumā (ASV, Čikāgā) izveidoja karjeru no konsultantes-advokātes līdz uzņēmuma vadītājai ar 1 miljardu peļņu gada). Pēc tam aizgāja politikā, vadīja vairākas ministrijas Francijā un pēc 6 (!) gadiem politikā kļuva par SVF vadītāju. Pēc Forbes reitingiem ir viena no ietekmīgākām sievietēm pasaulē. 2019. gadā viņa pateica, ka pasauli 20.-tajos gados gaida daudz lielāka krīze, nekā tā bija 1930.-tajos gados. Kā to mums jāsaprot? Cik lielāka? Vai tas nozīme, ka arī industriāli attīstītās valstīs atgriezīsies bads? 30.-tajos gados ASV IKP kritums bija 29% , kas izraisīja 20% lielu bezdarbu. Bet tagad pasaules ekonomisti paredz, ka patēriņa kritums var būt lielāks par 50%. Kā tas ietekmēs IKP? Kāds būs bezdarbs? Kādas sociālās problēmas izraisīs? Kā Latvija gatavojas tai? Skaidrs, ka tā būs finanšu krīze, bet Latvijā nav ne savas finanšu sistēmas, ne savas norēķinu sistēmas. Mums ir trīs ceļi, kā nauda aiziet no valsts, turklāt vairāk nekā ienāk: 1) banku kredītu atmaksa ir lielāka par kreditēšanas apjomiem, iekšējo kreditēšanas avotu nav (un kuri ir – tie ir vāji); 2) valsts parāds – liela daļa no budžeta līdzekļiem aiziet no valsts (te var vēl pieskaitīt ne tikai parāda apkalpošanu, bet arī, piemēram, otro pensiju līmeni, maksājumus, kas aiziet dažādās organizācijās un fondos ārpus valsts un valsts ekonomikas) un daudz ko citu; 3) preces veikalos pārsvarā ir importa – patēriņš aiziet no valsts. Parasti vismaz savs patēriņš silda savu ekonomiku (veido darbavietas un nodokļu nomaksu no preču ražošanas), veidojot vismaz 70% no IKP. Latvijā tā nav (zem 45% (!!!)). Tikai katru gadu importa/eksporta bilance izsūknē no Latvijas 3,5 miljardus EUR (trešā daļa no budžeta); 4) Latvijā nodokļi saistīti ar pārtiku, enerģētiku, transportu, komunāliem maksājumiem, kas ir līdz 8 reizēm lielāki nekā citās ES valstīs, kas izvelk naudu no reālās ekonomikas un nonāk vai nu ārzemēs vai ar valsts pārvaldi saistītu cilvēku privātkontos.
Naudas ienākšana: Lielākā daļa naudas, kas ienāk valstī, tiek ieguldīta nevis reālā ekonomikā (jaunas darbavietas un tml.), bet nonāk A) finanšu instrumentos (pat veicot iepirkumu, tikai 1/5 no finansējuma nonāk pakalpojuma/preces ražotājam un bieži arī tas nav no Latvijas), un B) ierēdņu darba apmaksai, administratīvos izdevumos (projektu veidošana, vadīšana, konsultēšana, valsts pārvalde). Latvija ir trešā valsts pasaulē pēc ierēdņu skaita uz iedzīvotāju (3). Tāpēc ekonomiskie rādītāji (apgrozās liela nauda, valsts budžets aug) neatspoguļo reālās ekonomikas stāvokli (naudas plūsma neļauj augt reālai ekonomikai). 2014. gadā Džeikobs Rotšilds aprakstīja 3 ceļus, kā valstīm pārvarēt krīzi, kura tuvojās. Vai Latvijas valdība var pateikt, kuru ceļu Latvija mērķtiecīgi iet? Tas noteikti nav savas ekonomikas pacelšanas jaunā līmenī ceļš, ko Rotšilds iesaka kā vienu no labākiem variantiem. Paliek citi 2 varianti, ko valdība gatavo Latvijai. Latvijas valdības ekonomikas eksperti ir gudrāki par visiem šeit minētiem cilvēkiem un bruģē Latvijai citu ceļu? Kur tas ved?
Kristīne Lagarda ir Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izpilddirektore, uzņēmēja, kura 25 gadu laikā vienā uzņēmumā (ASV, Čikāgā) izveidoja karjeru no konsultantes-advokātes līdz uzņēmuma vadītājai ar 1 miljardu peļņu gada). Pēc tam aizgāja politikā, vadīja vairākas ministrijas Francijā un pēc 6 (!) gadiem politikā kļuva par SVF vadītāju. Pēc Forbes reitingiem ir viena no ietekmīgākām sievietēm pasaulē. 2019. gadā viņa pateica, ka pasauli 20.-tajos gados gaida daudz lielāka krīze, nekā tā bija 1930.-tajos gados. Kā to mums jāsaprot? Cik lielāka? Vai tas nozīme, ka arī industriāli attīstītās valstīs atgriezīsies bads? 30.-tajos gados ASV IKP kritums bija 29% , kas izraisīja 20% lielu bezdarbu. Bet tagad pasaules ekonomisti paredz, ka patēriņa kritums var būt lielāks par 50%. Kā tas ietekmēs IKP? Kāds būs bezdarbs? Kādas sociālās problēmas izraisīs? Kā Latvija gatavojas tai? Skaidrs, ka tā būs finanšu krīze, bet Latvijā nav ne savas finanšu sistēmas, ne savas norēķinu sistēmas. Mums ir trīs ceļi, kā nauda aiziet no valsts, turklāt vairāk nekā ienāk: 1) banku kredītu atmaksa ir lielāka par kreditēšanas apjomiem, iekšējo kreditēšanas avotu nav (un kuri ir – tie ir vāji); 2) valsts parāds – liela daļa no budžeta līdzekļiem aiziet no valsts (te var vēl pieskaitīt ne tikai parāda apkalpošanu, bet arī, piemēram, otro pensiju līmeni, maksājumus, kas aiziet dažādās organizācijās un fondos ārpus valsts un valsts ekonomikas) un daudz ko citu; 3) preces veikalos pārsvarā ir importa – patēriņš aiziet no valsts. Parasti vismaz savs patēriņš silda savu ekonomiku (veido darbavietas un nodokļu nomaksu no preču ražošanas), veidojot vismaz 70% no IKP. Latvijā tā nav (zem 45% (!!!)). Tikai katru gadu importa/eksporta bilance izsūknē no Latvijas 3,5 miljardus EUR (trešā daļa no budžeta); 4) Latvijā nodokļi saistīti ar pārtiku, enerģētiku, transportu, komunāliem maksājumiem, kas ir līdz 8 reizēm lielāki nekā citās ES valstīs, kas izvelk naudu no reālās ekonomikas un nonāk vai nu ārzemēs vai ar valsts pārvaldi saistītu cilvēku privātkontos.
Naudas ienākšana: Lielākā daļa naudas, kas ienāk valstī, tiek ieguldīta nevis reālā ekonomikā (jaunas darbavietas un tml.), bet nonāk A) finanšu instrumentos (pat veicot iepirkumu, tikai 1/5 no finansējuma nonāk pakalpojuma/preces ražotājam un bieži arī tas nav no Latvijas), un B) ierēdņu darba apmaksai, administratīvos izdevumos (projektu veidošana, vadīšana, konsultēšana, valsts pārvalde). Latvija ir trešā valsts pasaulē pēc ierēdņu skaita uz iedzīvotāju (3). Tāpēc ekonomiskie rādītāji (apgrozās liela nauda, valsts budžets aug) neatspoguļo reālās ekonomikas stāvokli (naudas plūsma neļauj augt reālai ekonomikai). 2014. gadā Džeikobs Rotšilds aprakstīja 3 ceļus, kā valstīm pārvarēt krīzi, kura tuvojās. Vai Latvijas valdība var pateikt, kuru ceļu Latvija mērķtiecīgi iet? Tas noteikti nav savas ekonomikas pacelšanas jaunā līmenī ceļš, ko Rotšilds iesaka kā vienu no labākiem variantiem. Paliek citi 2 varianti, ko valdība gatavo Latvijai. Latvijas valdības ekonomikas eksperti ir gudrāki par visiem šeit minētiem cilvēkiem un bruģē Latvijai citu ceļu? Kur tas ved?
