(3) Ierēdņu skaits.
Viena no mūsdienu problēmām ir ierēdņu skaits. Jo tas veido ļoti smagu, lielu, un līdz ar to dārgu valsts pārvaldi. Pie ekonomikas krituma valstij tas prasa arvien lielāku procentu tērēt ierēdņu mašinērijas uzturēšanai un samazināt finansējumu (jeb ņemt valsts aizdevumus) citu jautājumu risināšanai – ekonomikai, drošībai, sociāliem jautājumiem. PSRS bija ļoti birokrātiska valsts iekārta. Viss bija reglamentēts un darīt varēja, ja tam bija ierēdņa atļauja, kas kontrolēja, atskaitoties ierēdnim par rezultātu. PSRS ierēdņi praktiski vadīja visus procesus, kas notika valstī (parasts iedzīvotājs bija tikai šo darbību apakšējais elements). Tagad cilvēks šādā ziņā ir brīvs, ierēdņi (valsts) viņa vietā nedomā (daži neiedziļinoties pārmaiņas būtībā, uzskata, ka tas bija PSRS nevis mīnuss, bet pluss), cilvēki paši tagad lemj, ko un cik darīt, bet ko - nē. Ierēdņi tagad šajos procesos iejaucas (pēc dažu autoru vērtējuma) tikai 1% gadījumu, salīdzinot ar PSRS ierēdņiem. Tātad ierēdņu varētu būt 100 reizes mazāk nekā bija PSRS, jo tiem vadības funkciju praktiski nepalika. Turklāt daudz kas notiek datortīklā, un ierēdņa darbs ir virtuāls – reāla cilvēka aiz tā nav; piemēram, lai nodotu atskaiti, nav nepieciešams stāvēt rindā pie dzīva cilvēka. Ja cilvēkam nepieciešams saņemt kādu dokumentu, iepriekš tas bija ierēdņu darbs ar papīra kartotēkām un arhīviem. Tagad viens ierēdnis var izsniegt lielāku skaitu izziņu, jo informācija uzreiz atrodama datu bāzē, un tās izdrukāšanai nav nepieciešams mašīnrakstītājas darbs. Valsts pārvaldes līmenī (likumu un noteikumu veidošanā) arī notika pārmaiņas - darba apjoma kritums. Daudzi likumi gan PSRS, gan ES ir sagatavoti „augšā” un nonāk jau gatavi. Tos nepieciešams tikai ielikt kopējā Latvijas likumdošanā. Šobrīd Latvijā darbojas 80% tādu dokumentu (20% sagatavo vietējie ierēdņi). PSRS laikos vietējie ierēdni sagatavoja 30 - 40% likumu, normatīvu vai noteikumu. Tātad arī šeit darba apjoma kritums. Visi zina, ka PSRS laikos ierēdnis atradās pirmajā riska grupa tikt arestētam par kļūdām savā darbā. Tagad sabiedrībā iznāk dzirdēt Staļina laiku slavināšanu. Cilvēki, protams, nesaprot, kā tas skan, bet viņu doma ir „ieviest ierēdņu atbildību par rezultātu”. Diez vai kas to saka pie pilna prāta un tiešām vēlās atgriezties Staļina vadītā valstī. Cilvēks neprot/nezina, kā pareizi pateikt, ka problēma bieži vien ir ierēdņa bezatbildība par gala rezultātu viņa darbam. Var tik pieminēt, ka tagad ierēdņi atbild par procesu; ja process tiek pildīts pareizi, bez kļūdām un pārkāpumiem – nekādu seku ierēdņiem nav, pat ja resursi ir iztērēti ar nulles rezultātu (pat ja situācija pasliktinās). Kas mums rezultātā sanāk? 1) Funkciju mūsdienu ierēdņiem ir mazāk (neiet runa par iekšējām funkcijām, bet tieši tautsaimniecības vadīšanu - 99% notiek pēc tirgus ekonomikas likumiem, bez valsts iejaukšanās); 2) atlikušo funkciju pildīšanas darba apjoms ir mazāks (arī ierēdņu darba industrializācija, optimizācija); 3) lielāks darbu procents - savienības centrālās iestādēs; 4) atbildības novelšana par rezultātu; 5) mazāks iedzīvotāju un darbavietu skaits (tas pats par sevi, bez skaidrojuma). Bet strādā 290 000 ierēdni (170 000 - PSRS laikos)
