(19) Viena valsts – 2 paralēli dzīvojošas sabiedrības.
Melnraksts
Latvijas sabiedrība dalās 2 nometnēs, kuras vairāk nekā 100 gadus īpaši nesatiekas ikdienā. Lai saprast par ko iet runa, iesakām Augusta Deglava triloģiju “Rīga”, vai kaut vai tās otro daļu "Labākās familijas" uzrakstītu tieši 100 gadus iepriekš – 1920 gadā. Visu ko viņš apraksta turpinās un pēc 100 gadiem mainoties ideoloģijām, politikai, valdībām. Bet “pareizās” familijas arvien nesajaucās ar “nepareizām”.
Viena daļa (neliela, slēgta) kuras ekonomiskie uzskati ir politekonomija (14) ar labu piesitienu no marksisma-leņinisma (15). Pieeja ekonomikai ir mehāniska, līdz galam nesaprotot procesus kas tajā notiek, ignorējot šo procesu iemeslus un cēloņus (1), (2), (3), (5), (6), (7), (8), (9), (10), (11), (13), (14), (15), (16), (17), (18), (20).
Uzskati šajā grupā ir liberāļi (16). Konservatīvisma elementi gadās, piemēram ģimenes saišu svarīgums, bet tas nav iekalts akmenī. Liberāla pieeja vērtējot cilvēku uzvedību, attieksmi pret sabiedrību un darba pienākumiem (7).
Mainoties laikmetiem šie cilvēki kalpo dažādām “lielām idejām” (7) un koncepcijām (6) kuras nav saistītas ar Latviju. Cerība iegūt labumus no to ideju nesējiem citās valstīs (labākais - aizbraukt dzīvot tajās valstīs, jeb Latvija būt par Galveno Pārstāvi Lielās Idejas (7).
Vadītāju tips otrais (7), jo nav gatavs pieņemt pats lēmumu (8), (9), (15), (16) , bet vienmēr gatavs izpildīt to, ko saka darīt Lielās Idejas turētājs (kurš uz vietas, jeb tālumā). Pie darba pienākumiem valsts pārvaldē bezatbildība par rezultātu (11), (16) un pārliecība ka privatizācija (pāreja valsts īpašumu privāt īpašumā) arvien turpinās (17), (18) un tas ir galvenais darba mērķis (pareizi sadalīt naudas plūsmas) (18).
Šajā grupā koncentrējās pie varas esošie un bijušie (aptuveni 3-4 paaudzēs), nedaudz māksla (jeb to “familijas”). Jauni cilvēki/ģimenes šajā vidē tiek tikai pēc pārbaudes “vai tie ir no “pareizajiem” (17).
Otrā grupā domājošie konservatīvi (16), valstiski (7), gatavs pats pieņemt lēmumus (9) un strādāt pie to realizācijas atbildot par gala rezultātu (11). Ekonomiski pārsvara ekonomiks skolas idejas (15). Politekonomiskie elementi iespējami (14), it īpaši sociālā sfērā. Kaut var un nezināt pie kādas ekonomiskās skolas pieder viņa uzskati. Jo šī skola ir dabīga, no dzīves. Pieeja pie ekonomisko jautājumi sistēmiska , ar izpratni procesu, to cēloņu un iemeslu (12.1). Bieži ne izglītības bet dabīgi, pieredzes dēļ. “Cilvēki no tautsaimniecības”. Šiem negatīva attieksme pret tiem kas nestrādā vai strādā slikti, bez rezultāta, kas zog. (7), (8), (9), (11), (16)
Grupā liels īpatsvars mazo un vidēju uzņēmēju, zemnieki, akadēmiskie ekonomisti.
Latvijas sabiedrība dalās 2 nometnēs, kuras vairāk nekā 100 gadus īpaši nesatiekas ikdienā. Lai saprast par ko iet runa, iesakām Augusta Deglava triloģiju “Rīga”, vai kaut vai tās otro daļu "Labākās familijas" uzrakstītu tieši 100 gadus iepriekš – 1920 gadā. Visu ko viņš apraksta turpinās un pēc 100 gadiem mainoties ideoloģijām, politikai, valdībām. Bet “pareizās” familijas arvien nesajaucās ar “nepareizām”.
Viena daļa (neliela, slēgta) kuras ekonomiskie uzskati ir politekonomija (14) ar labu piesitienu no marksisma-leņinisma (15). Pieeja ekonomikai ir mehāniska, līdz galam nesaprotot procesus kas tajā notiek, ignorējot šo procesu iemeslus un cēloņus (1), (2), (3), (5), (6), (7), (8), (9), (10), (11), (13), (14), (15), (16), (17), (18), (20).
Uzskati šajā grupā ir liberāļi (16). Konservatīvisma elementi gadās, piemēram ģimenes saišu svarīgums, bet tas nav iekalts akmenī. Liberāla pieeja vērtējot cilvēku uzvedību, attieksmi pret sabiedrību un darba pienākumiem (7).
Mainoties laikmetiem šie cilvēki kalpo dažādām “lielām idejām” (7) un koncepcijām (6) kuras nav saistītas ar Latviju. Cerība iegūt labumus no to ideju nesējiem citās valstīs (labākais - aizbraukt dzīvot tajās valstīs, jeb Latvija būt par Galveno Pārstāvi Lielās Idejas (7).
Vadītāju tips otrais (7), jo nav gatavs pieņemt pats lēmumu (8), (9), (15), (16) , bet vienmēr gatavs izpildīt to, ko saka darīt Lielās Idejas turētājs (kurš uz vietas, jeb tālumā). Pie darba pienākumiem valsts pārvaldē bezatbildība par rezultātu (11), (16) un pārliecība ka privatizācija (pāreja valsts īpašumu privāt īpašumā) arvien turpinās (17), (18) un tas ir galvenais darba mērķis (pareizi sadalīt naudas plūsmas) (18).
Šajā grupā koncentrējās pie varas esošie un bijušie (aptuveni 3-4 paaudzēs), nedaudz māksla (jeb to “familijas”). Jauni cilvēki/ģimenes šajā vidē tiek tikai pēc pārbaudes “vai tie ir no “pareizajiem” (17).
Otrā grupā domājošie konservatīvi (16), valstiski (7), gatavs pats pieņemt lēmumus (9) un strādāt pie to realizācijas atbildot par gala rezultātu (11). Ekonomiski pārsvara ekonomiks skolas idejas (15). Politekonomiskie elementi iespējami (14), it īpaši sociālā sfērā. Kaut var un nezināt pie kādas ekonomiskās skolas pieder viņa uzskati. Jo šī skola ir dabīga, no dzīves. Pieeja pie ekonomisko jautājumi sistēmiska , ar izpratni procesu, to cēloņu un iemeslu (12.1). Bieži ne izglītības bet dabīgi, pieredzes dēļ. “Cilvēki no tautsaimniecības”. Šiem negatīva attieksme pret tiem kas nestrādā vai strādā slikti, bez rezultāta, kas zog. (7), (8), (9), (11), (16)
Grupā liels īpatsvars mazo un vidēju uzņēmēju, zemnieki, akadēmiskie ekonomisti.
